Opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” (AS) sagatavojis likumprojektu, piedāvājot uz pieciem gadiem samazināt valsts budžeta finansējumu partijām.
2024.gadā stājās spēkā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas uz gadu iesaldēja partijām piešķiramo valsts finansējumu. 2025.gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķināja un piešķīra, ņemot vērā 2024.gada minimālo mēnešalgu. 2024.gadā minimālā alga Latvijā bija 700 eiro.
Saskaņā ar likumu partijām, par ko pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, kalendāra gada laikā piešķir valsts budžeta finansējumu 0,9% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās, 0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās, 0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Savukārt AS sagatavotais likumprojekts paredz no 2026.gada līdz 2030.gadam samazināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām,
to aprēķināšanā un piešķiršanā ņemot vērā 2023.gada minimālo mēnešalgu. 2023.gadā minimālā alga Latvijā bija 620 eiro.
AS lēš, ka līdz ar to kopējais finansējums partijām 2026.gadā samazināsies par 13% jeb 1,624 miljoniem eiro. Šo finansējumu būtu iespējams novirzīt valsts drošībai, veselībai, izglītībai, labklājībai un citām vajadzībām, norāda AS.
Likumprojekts arī paredz ieviest jaunas atklātības prasības, proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) desmit dienu laikā pēc partiju gada pārskatu vai vēlēšanu deklarāciju saņemšanas būtu jāpublisko tajos sniegtā informācija par to, kā politiskās partijas iztērējušas valsts budžetā piešķirto finansējumu preču un pakalpojumu iegādei – no kā un par kādu cenu veikti iepirkumi. Informācija tiktu publicēta gan laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, gan KNAB mājaslapā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka AS apņēmies aicināt būtiski samazināt valsts finansējumu partijām. AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars aģentūrai LETA iepriekš izteicās, ka nav pieņemami, ka politiskās organizācijas saņem nesamērīgi lielu finansējumu, un tas attiecoties uz visām partijām, tostarp arī viņa pārstāvēto politisko spēku.
Tavars uzsvēra nepieciešamību padarīt partiju finansējuma izlietojumu caurspīdīgu, lai sabiedrībai būtu iespēja operatīvi redzēt, kādi līgumi tiek slēgti, kādi darbinieki tiek pieņemti darbā, kādi pakalpojumi tiek iegādāti un kādi eksperti tiek piesaistīti. Viņaprāt, šāda informācija jāpadara pieejama nevis ar novēlošanos, bet dažu dienu laikā, ievērojot saprātīgu līdzsvaru starp caurspīdīgumu un datu aizsardzību.
Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtās informācijas, šogad valsts finansējums tiek izmaksāts 13 politiskajiem spēkiem, tiem kopumā atvēlot 6,63 miljonus eiro, tostarp “Jaunā vienotība” saņem 1,12 miljonus eiro, Zaļo un zemnieku savienība–nepilnus 0,9 miljonus eiro, bet “Apvienotais saraksts” – vairāk nekā 0,8 miljonus eiro.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) jūlija sākumā, taujāta, vai taupības apstākļos nebūtu jāsamazina valsts finansējums partijām, intervijā TV3 atbildēja, ka “tas nav vienīgais resurss”. Pēc Siliņas vārdiem, nevar atļauties nonākt situācijā, kad partijas atkal spiestas meklēt finansējumu un nonāk ierobežota cilvēku loka ietekmē. Pašreizējā situācija nodrošinot lielāku demokrātiju, domā politiķe.
Lasiet arī: BNN fokusā | Koalīcija faktiski neeksistē, parlamentu kontrolē opozīcija, tā politologs