“Ar likumu atņemt pilsonību nevar. Ja iesim tādu ceļu, politiski var izdarīt visādas muļķības,” runājot par “Progresīvo” iniciēto jautājumu par Latvijas pilsonības atņemšanu Pēterim Avenam, kanālam currenttime.tv norādījis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS).
“Ja kādam deputātam vai partijai ir jauna informācija, lūdzu, svēta lieta, to vajag pārbaudīt. Bet, ja mēs vēlamies būt tiesiska valsts, lūdzu, [nāciet] ar pierādījumiem un gala rezultātu vērtēs tiesa. Pilsonība ir svarīgs jautājums, tā ir cilvēka saikne ar konkrētu valsti,” saka Gunārs Kūtris.
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs arī uzsver, ka valsts nevar tā – šodien [pilsonību] dodu, bet rīt – atņemu. “Tās ir stabilas attiecības ar šo valsti un, lai [pilsonību] atņemtu, ir vajadzīgi ļoti nopietni argumenti,” pauž pieredzējušais jurists un politiķis.
BNN jau ziņoja, ka arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norādījis – pilsonības atņemšana ir administratīvs, nevis politisks process – to nosaka likums. Atbilstoši likumam, lēmumu par pilsonības atņemšanu un atbilstošās procedūras veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu. Savukārt par jautājuma virzību atbildīgais Satversmes aizsardzības birojs (SAB) iepriekš paziņoja, ka birojs savu komunikāciju un informācijas apmaiņu ar Latvijas vai starptautiskajām institūcijām par šo jautājumu nepublisko.
2023.gada aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat pilsonību var atņemt, ja pati persona ir piedalījusies augstāk minēto darbību veikšanā.
Savukārt Eiropas Savienības tiesas Vispārējās tiesas 2024.gada 10.aprīļa lēmumā norādīts, ES Padomes izvirzītie argumenti
neļauj konstatēt, ka P.Avens un M.Fridmans būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju.
Latvijas pilsonību P.Avens ieguva 2016.gadā, bet kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada, viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā.
Lasiet arī: Avens: Latvijas ministre cenšas “iecementēt” mani sankciju sarakstā
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!