Krievijas lielie tēriņi militārajām vajadzībām kopš 2022.gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā likuši Baltijas valstīm sākt veidot plānus gadījumam, ja simtiem tūkstoši cilvēku pametīs savas mājas Maskavas agresijas draudu dēļ, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Igaunija, Latvija un Lietuva ilgstoši izteikušas bažas NATO sabiedrotajām par iespējamu Krievijas agresiju. Regulāri tiek pieminēti Krievijas kiberuzbrukumi, dezinformācijas kampaņas un pēdējos mēnešos novērotie gaisa telpas robežas pārkāpumi.
Maskava atkārtojusi, ka tai nav nolūka uzbrukt NATO. Tomēr Baltijas valstis, ko Krievija anektēja 2.pasaules kara laikā un neizveda okupantu karaspēku līdz pat Padomju Savienības sabrukumam, dubultojušas savu aizsardzības budžetu. Arī pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Maskava ne reizi vien norādīja, ka neplāno to darīt.
Lietuvas Ugunsdzēsības dienesta vadītājs Renāts Pozela (Renatas Pozela) sacīja, ka draudi ir dažādu veidu. Ugunsdzēšibas dienests ir iesaistīts rīcības plāna veidošānā ārkārtas situācijām. Pozela sacīja, ka pastāv iespēja pie Baltijas valstu robežām ieraudzīt armiju, kuras mērķis ir laikā no trim dienām līdz nedēļai ieņemt visu teritoriju.
Citi scenāriji saistīti ar komunikāciju sistēmu vai ceļu sabotāžām,
imigrantu masveidīgu iepludināšanu, krievvalodīgās minoritātes izraisītus nemieriem, viltus ziņām, kas izraisa masveidīgu bēgšanu un tamlīdzīgi.
Brīvprātīgais Armīns Raudis (Arminas Raudys), kurš mācību laikā tēlo pārvietojamo personu, sacīja, ka par to tiek runāts visu laiku, gan darbā, gan citviet. Mācībās izspēlēta vairāku simtu cilvēku evakuāciju no Viļņas, bet “Reuters” uzrunātās amatpersonas informējušas, ka ārkārtas istuāciju plāns tiek izstrādāts daudz lielākam cilvēku skaitam. Pēc Pozelas sacītā, plānotajā cilvēku skaitā ietilpst arī apmēram 400 000 cilvēku, kas dzīvo 40 kilometrus plašā joslā pie Krievijas un Blatkrievijas robežas.
Kauņā, kas atrodas Lietuvas rietumos, 300 000 cilvēku plānots izmitināt skolās, universitātēs, katoļu baznīcās un arēnā, kur uzstājušies populāri mūziķi.
Ir izvēlēti pulcēšanās punkti, un Ugunsdzēsības dienesta amatpersona pastāstīja, ka nozīmēti vilcieni un autobusi, un noliktavās noglabātas nepieciešamās lietas, piemēram, saliekamās gultas un tualetes papīrs. Tie, kuri no apdraudētās vietas dosies prom ar privātajām automašīnām, tiks novirzīti uz mazākas nozīmes ceļiem, lai atbrīvotu šoseju armijas vajadzībām. Ir sagatavota karte, kurā redzams, kurās pilsētās bēgļi var meklēt patveršanās vietu. Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kestutis Budrys) “Reuters” sacīja, ka tas, kas notiek gatavošanās un tiek veidots plāns, sabiedrībai ir nomierinoša ziņa.
Nevienai no Baltijas valstīm nav detalizēta plāna par iedzīvotāju pārvietošanu ārpus valsts robežām.
Divi asfaltēti ceļi un vairākas meža takas caur Suvalku koridoru savieno Baltijas valstis ar Poliju. Šajā posmā, kas atdala Baltkrieviju no Krievijas anklāva Kēnigsbergas, militāra apdraudējuma gadījumā priekšroka varētu būt militārajai tehnikai, kas nāks no Polijas puses, nevis civiliedzīvotāju transportlīdzekļiem.
Igaunijas Glābšanas dienesta padomnieks masu evakuācijas jautājumos Ivars Majs (Ivar Mai) sacīja, ka jāņem vērā Sivalku koridora riski, un jāpatur prātā, ka Krievija varētu censties nogriezt vienīgo sauszemes savienojumu ar citu NATO dalībvalsti. Igaunija ir gatava izmitināt apmēram desmito daļu no 1,4 miljoniem iedzīvotāju īslaicīgās patvertnēs, un tiek pieņemts, ka daudzi citi dosies pie radiniekiem.
Apmēram divas trešdaļas no Narvas 50 000 iedzīvotāju varētu būt starp tiem, kuri varētu pamest mājas, un vismaz pusei varētu būt vajadzīga valsts palīdzība.
Latvijas Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Ivars Narkuts sacīja, ka tiek lēsts – apmēram trešdaļa no 1,9 miljoniem iedzīvotāju varētu būt spiesta pamest mājas. Viņš piebilda, ka tiek plānots viss.