Latvija mūsu valstī dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir nodrošinājusi gan iespējas, gan adekvātas un izpildāmas prasības uzturēšanās atļauju pagarināšanai, intervijā TV3 vērtēja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Taujāta, vai potenciālo ap 500 Krievijas pilsoņu izraidīšanu, kuru propagandas vajadzībām jau izmanto Krievijas režīms, sapratīs Latvijas partneri Rietumos, Siliņa atzina, ka zināmi jautājumi partneriem ir radušies un Latvijai ir jāstrādā pie izpratnes par situāciju veicināšanas.
Politiķe atgādināja, ka stingrākas prasības uzturēšanās atļauju izsniegšanai Krievijas pilsoņiem tika ieviestas pirms dažiem gadiem kā reakcija uz Krievijas sākto karu, un tolaik pirmais skaitlis par cilvēkiem, uz kuriem attiecas jaunās prasības, bija ap 25 000. Tagad kļuvis redzams, ka lielākā daļa prasības ir izpildījuši, sprieda Siliņa, kuras skatījumā, tas liecina, ka valsts ir nodrošinājusi gan iespēju iegūt atļaujas, gan prasības to iegūšanai bijušas adekvātas un izpildāmas.
Savukārt likuma prasības vēl neizpildījušajiem Krievijas pilsoņiem joprojām paliekot iespēja izvēlēties – tomēr nokārtot formalitātes vai pamest valsti.
Kā šonedēļ informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), pēc likumā noteiktā termiņa aptuveni 500 Krievijas pilsoņi nav iesnieguši pieteikumus par turpmākajām uzturēšanās tiesībām Latvijā, līdz ar to Latvija viņiem būs jāpamet.
2024. gada 20. jūnija Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem pirms Krievijas pilsonības iegūšanas Latvijā ir bijusi pastāvīgā dzīvesvieta un kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bija jāiesniedz pārvaldē dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi.
Pamatojoties uz grozījumiem Imigrācijas likumā, 841 Krievijas pilsonim ir beidzies pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīguma termiņš, jo līdz 30. jūnijam netika iesniegti dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa atļaujas pieprasīšanai. Tāpēc PMLP 18. jūlijā šīm personām nosūtīja vēstules ar paziņojumu atstāt Latviju līdz 13. oktobrim vai iesniegt pieteikumu ES ilgtermiņa iedzīvotāja statusam vai citai uzturēšanās atļaujai.
No 841 personas, kam tika nosūtītas informatīvās vēstules, 358 tomēr atsaucās un ir iesniegušas pieteikumus uzturēšanās atļaujām, aģentūrai LETA norādīja pārvaldē. Iesniegtie pieteikumi automātiski nenozīmē, ka atļauja tiks piešķirta, jo viņu pieteikumus detalizētāk pārbaudīs PMLP un Valsts drošības dienests.
Par tām 483 personām, kuras nebija iesniegušas pieteikumu, informācija tiks nodota Valsts robežsardzei izceļošanas pārbaudes veikšanai. Pēc pārbaudes veikšanas tās personas, kuras nebūs izceļojušas no Latvijas, tiks aicinātas ierasties PMLP, lai saņemtu izbraukšanas rīkojumu.
Pārvaldē gan pieļāva, ka daļa no šiem 483 cilvēkiem jau Latviju ir pametusi, tikai nav informējusi pārvaldi. Tāpat pārvalde pieļāva, ka daļa no šiem cilvēkiem tomēr iesniegs pieteikumu uzturēšanās atļaujām.
Jau vēstīts, ka 2023. gada septembrī Saeima pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kas noteica, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nebija sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nebija to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem.
Tas neattiecas uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu un kuriem līdz šim neprasīja valodas zināšanas.
Lasiet arī: Budžets 2026: kā valdība sadalījusi līdzekļus starp drošību, ģimenēm un izglītību?