Lielbritānijas finanšu ministre Reičela Rīvsa (Rachel Reeves) Starptautiskajā Valūtas komitejā uzsvērusi, ka 2020.gadā īstenotā Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības atstājusi ilgtermiņa iespaidu uz valsts ekonomiku, raksta BBC.
Ministre, tiekoties ar pasaules vadošajiem finanšu ministriem un banku pārstāvjiem, sacīja, ka Lielbritānijai izaicinājumus rada veids, kādā tā aizgāja no ES. Viņa atsaucās uz Budžeta atbildības biroja (OBR) vērtējumu, un sacīja, ka Lielbritānija atzīst sekas un meklē iespējas spēcināt tirdzniecības sakarus.
Leiboristu partija līdz šim negribīgi atzinusi breksita negatīvo ietekmi uz ekonomiku, tomēr kopš septembrī notikušās partijas konferences ministri par to runā arvien skaļāk. Šāda argumenta lietošana starptautiskās ekonomikas augstākajā līmenī nav pārsteigums, un iezīmē pārmaiņas iekšpolitikā.
Sagaidāms, ka
breksita ietekme būs viens no argumentiem gaidāmajās Lielbritānijas valdības sarunās par 2026.gada budžetu.
Budžeta sarunās nozīmīgu lomu ieņems nepieciešamība pēc jauniem mēriem, domājams, arī nodokļu celšanas.
Sagaidāms, ka OBR sniegs detalizētu novērtējumu par Lielbritānijas produktivitātes pazemināšanos, un runa būs arī par breksita ietekmi. Ekonomisti norādījuši uz investīciju mazināšanos, kas sekoja referenduma izraistītajai nedrošībai, kā arī zemo sniegumu tirdzniecībā.
Pašlaik jautājums ir ļoti jūtīgs, un valdība cenšas izlemt par pozīcijām sarunās par breksita nosacījumu maiņu, kas ietvers arī atteikšanos no pēc aiziešanas no ES ieviesto pārtikas un lauksaimniecības produktu pārbaudēm, kā arī palīdzību Lielbritānijas rūpniecības pārstāvjiem pievienoties konsorcijam, kas ļautu piedalīties Eiropas aizsardzības iepirkumos. Eiropas ministri aicinājuši ar entuziasmu pievienoties sarunām, lai mazinātu pasaules tirdzniecības “karu” ietekmi.
Rīvsa pērn, sastādot savu pirmo budžetu, paziņoja par nodokļu celšanu 40 miljardu mārciņu apmērā, tajā iekļaujot arī algu nodokļus, un uzstāja, ka turpmākajos gados to neatkārtos. Tomēr šobrīd skaidrs, ka ministrei būs jāveic nākamie labojumi.
Savukārt konservatīvā partija savā konferencē runājusi par skaidras līnijas novilkšanu, apņemoties samazināt publiskos tēriņus. To plānots paveikt, apgriežot labklājības, sabiedrisko pakalpojumu un ārvalstu palīdzības budžetus par 47 miljardiem mārciņu, ja partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.