Igauņu eksperta norādījis, ka laikā, kad valstī tiek veidots arvien vairāk aizsardzības infrastruktūras, pārlieka slepenība un sabiedrības turēšana neziņā patiesībā var kaitēt valsts interesēm, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Viens no piemēriem, kas rāda, kā pēdējos 20 gados mainījusies drošības situācija, ir Igaunijas Bruņoto spēku (EDF) radaru stacija Virumā.
2003.gadā Igaunijas prezidents bija starp personām, kas pārgrieza lenti Lēnes-Veru apriņķa Kellaveres radaru stacijas atklāšanā. Savukārt šovasar, kad tika iedarbināts novērošanas radars Veros, netika pat publiskots paziņojums presei.
Militāro objektu ierīkošana ir Igaunijas Aizsardzības iepirkumu centra atbildības sfēra. Objektiem, kuriem nepieciešama lielāka slepenība, tiek izmantotas īpašas iepirkumu procedūras. Tajos piedalās tikai uzņēmumi, kam ir dota atļauja strādāt ar valsts noslēpumu. Iepirkumu centra pārstāvis Ando Vogma (Ando Voogma) norādīja, ka tad, ja objekts saistīts izlūkošanu, novērošanu vai līdzīgām aktivitātēm, publiskot par to plašāku informāciju nav valsts interesēs. “Ja ir runa par valsts aizsardzības objektiem, mēs parasti neatklājam plašu informāciju, jo runa ir par drosības jautājumiem.
Viens no iemesliem ir tas, ka mēs nevēlamies atvieglot ienaidnieku dzīvi,”
sacīja Vogma.
Tikmēr komunikācijas eksperts Ilmārs Rāgs (Ilmar Raag) uzskata, ka noslēpumainība dažākārt var radīt pretējo efektu. Viņš kā piemēru minēja situāciju, ka potenciālais ienaidnieks ierauga “Google Maps” nenosauktu objektu, viņu pirmais jautājums ir par to, kas ir šis objekts. Ienaidnieks dodas uz objekta atrašānās vietu un mēģina iegūt informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, kuri pastāsta, ka piedalījušies būvniecībā, bet nedrīkst par to runāt. Eksperts sacīja: “Citiem vārdiem sakot, nekā neteikšana patiesībā padara vietu redzamāku. Tas ir sava veida komunikācijas paradokss.”
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) sacīja, ka par tiem militārajiem objektiem, kas atrodas sabiedriskās vietās, informācijai ir jābūt pieejamai. Viņš piebilda, ka ir lietas, ko var rādīt, un ir tādas, ko nedrīkst rādīt: “Ja kaut kur kaut kas tiek būvēts, Bruņotajiem spēkiem ir jābūt atbildei, ko mēs būvējam, un kāpēc mēs to būvējam. Tomēr varbūt mums nav jāatklāj, ko mēs liksim iekšā.”
Rāgs piezīmēja, ka īpaši svarīgi informēt tos iedzīvotājus, kuru mājokļi atrodas aizsardzības objekots izvietoto ieroču ietekmes zonā. Eksperts sacīja, ka nav jāatklāj, kādā frekvenču diapazonā darbojas iekārtas, vai tamlīdzīgu informāciju, bet iedzīvotājiem ir jāzina, vai uz viņu dzīvi būs kāda ietekme, jo vietējie tik un tā ar laiku iegūs informāciju.
Jautājums par to, vai un kad Vasknarvas ciema iedzīvotājiem tiks sniegta informācija par tur topošo komunikācijas un radaru staciju, gan paliek neatbildēts.
Lasiet arī: Sātses zābaks: neratificēts līgums un neskaidra teritorija