Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS) atbalsta Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu lemšanu par Stambulas konvenciju turpināt nākamajā Saeimā.
Trešdien, 5. novembrī, plkst. 9.30 sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdotā likuma par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas nodošanu atkārtotai skatīšanai komisijās.
NA atbalsta iespēju nodot konvencijas denonsēšanas izlemšanu tautas nobalsošanā un arī turpmāk konstruktīvās diskusijās meklēs veidus, kā ilgtermiņā novērst šīs konvencijas ideoloģiskos un atsevišķu pantu interpretāciju riskus. NA sola turpināt atbalstīt jebkādas vardarbības izskaušanu Latvijas sabiedrībā, teikts politiskā spēka paziņojumā medijiem.
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars aģentūrai LETA norādīja, ka arī AS frakcijas deputāti uzskata, ka lemšana par Stambulas konvenciju jāturpina nākamajā Saeimā.
Iepriekš likums tika skatīts Saeimas Ārlietu komisijā, kur vairākumu veido deputāti no partijām, kuras iepriekš izstāšanos no Stambulas konvencijas atbalstīja. Komisiju vada opozīcijas politiķe Ināra Mūrniece (NA). Plašas debates Saeimas šīs nedēļas sēdē nav gaidāmas, jo noteiktā kārtība tās šādos gadījumos neparedz.
Prezidents ir aicinājis šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai, kuru ievēlēs pēc nepilna gada.
Kā skaidrots parlamenta mājaslapā, ja likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, parlaments bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti.
Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas saistīti ar prezidenta paustajiem iebildumiem. Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.
30. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un “Progresīvie”.
Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un “Progresīvo” politiķi, bet divi deputāti – Igors Rajevs un Didzis Šmits – atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.
Pirmdien Valsts prezidenta kanceleja Rīgas pilī rīkoja tikšanos ar Saeimas, valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem saistībā ar parlamentā pieņemto likumu.
Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un “Progresīvie” iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ, 6. novembrī, Doma laukumā notiks atkārtots protests pret šo lēmumu. Turklāt protesti plānoti arī Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī. Tāpat protesti plānoti Tallinā un Tartu Igaunijā, Beļģijas galvaspilsētā Briselē, Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, Nīderlandes pilsētā Hāgā un Austrijas galvaspilsētā Vīnē.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatīja arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka “Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes”.
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņoja, ka Latvijas Saeimas lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir bīstams signāls.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.