ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņojis, ka karš ar Irānu ļoti ātri beigsies, un norādījis, ka lielākā daļa cilvēku saprotot viņa centienus apturēt Teherānas ambīcijas kodoljautājumos, raksta britu raidorganizācija BBC.
Trampa komentāri izskanējuši pēc tam, kad Irāna ziņoja, ka joprojām apsver ASV piedāvājumu kara izbeigšanai. Amerikāņu medijs “Axios” informējis, ka Baltais nams uzskata – iespējama 14 punktu saprašanās memoranda noslēgšana ar Irānu, un tas varētu pavērt ceļu tālākām sarunām par Teherānas kodolprogrammu. Tikmēr augsta ranga Irānas parlamenta pārstāvis ASV nosacījumus nodēvējis par vēlmju sarakstu, savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka Teherāna savu viedokli izteiks sarunu vidutājai Pakistānai. Pakistānas ārlietu ministrs norādīja, ka viņa valsts cenšas panākt pamiera pāraugšanu pastāvīgā mierā.
Starp ASV ierosinātajiem 14 punktiem ir Irānas kodolprogrammas apturēšana, sankciju atcelšana un brīvas kuģu satiksmes atjaunošana Hormuza šaurumā.
Virtuāli uzrunājot Džordžijas štata republikāņu pārstāvjus, Tramps 6.maija vakarā sacīja, ka ir optimistiski noskaņots par iespējām drīzumā izbeigt karu. Viņš piebilda, ka lielākā daļa cilvēku saprot, ka viņam ir taisnība, liedzot Irānai iespēju izveidot kodolieročus. ASV prezidents pirms tam norādīja, ka amerikāņiem ar Irānu iepriekšējo 24 stundu laikā bijušas ļoti labas sarunas, un viņš uzsvēra, ka jebkādas amerikāņiem sagādātās neērtības, ko rada augstās degvielas cenas, būs īslaicīgas.
Tramps Irānai draudējis ar uzbrukumu atsākšanu, ja tā nepiekritīs nosacījumiem.
Viņš savā sociālajā tīklā “Truth Social” rakstīja, ka atsāksies bombardēšana, un tā būs daudz smagāka nekā iepriekš. Tramps norādīja, ka karš beigsies, ja Irāna piekritīs dot to, kas norunāts. Tikmēr ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) jau iepriekš sacīja, ka ASV un Izraēlas sākotnējā operācija ir noslēgusies, jo sasniegti tās mērķi.
Tramps arī paziņojis, ka Irāna esot piekritusi nekad neveidot kodolieročus, bet Teherāna šo apgalvojumu nav apstiprinājusi. Irānas kodolprogramma ir viens no galvenajiem abu pušu problēmjautājumiem. 5.maijā ASV prezidents informēja, ka vien dažas dienas pēc uzsākšanas uz laiku apturējis “Brīvības projektu.” Šīs operācijas mērķis bija izvest no Persijas līča tur iestrēgušos kuģus, lai censtos atjaunot starptautiskās ekonomikas līdzsvaru. Irāna uz operācijas pārtraukumu vēl nav publiski reaģējusi, bet Irānas Islāma revolucionārā gvarde (IRGC) likusi noprast, ka varētu atvērt šaurumu satiksmei, ja tiks novērsti agresora radītie draudi.
Hormuza šaurums, pa kuru tiek transportēti apmēram 20% no pasaulē nepieciešamās naftas un sašķidrinātās dabas gāzes, ir praktiski slēgts kopš 28.februāra, kad ASV un Izraēla sāka uzbrukumus Irānai. Aprīļa sākumā ASV un Irāna paziņoja par pamieru, tomēr kopš tā laika šaurumu šķērsojuši tikai daži kuģi. ASV īstenojusi pati savu jūras blokādi, neļaujot kuģiem doties uz Irānas ostām vai izbraukt no tām.
ASV centrālā virspavēlniecība 6.maijā ziņoja, ka apturējusi kuģi ar Irānas karogiem,
kas Omānas līcī centās pārraut blokādi.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu 6.maijā sacīja, ka rīcība Irānas jautājumā starp viņu un Trampu ir pilnīgi saskaņota. Viņš norādīja, ka nav pārsteigumu, un Izraēlai un ASV ir kopīgi mērķi, no kuriem vissvarīgākais ir visa bagātinātā kodolmateriāla aizvākšana no Irānas.
Tikmēr Izraēla atsākusi triecienus Libānai, un Netanjahu informējis, ka to mērķis bijis augsta ranga “Hezbollah” komandieris, kas esot atbildīgs par izraēliešu apdzīvoto vietu apšaudēm un uzbrukumiem Izraēlas karavīriem.
Lasiet arī: Tramps: “Brīvības projekts” ir uz laiku apturēts