Pieaugot spiedienam no labējā spārna, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) paziņojis, ka simtiem tūkstošu sīriešu, kas no kara patvērumu atrada Vācijā, pienācis laiks doties mājās, jo karš ir beidzies, raksta “Politico.”
Tomēr realitāte ir tāda, ka Mercam būs sarežģīti panākt, lai liela daļa no teju miljona Vācijā mītošo sīriešu dotos prom. Tomēr spiediens no radikāli labējās, arvien lielāku popularitāti gūstošās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) licis kancleram ieņemt stingrāku nostāju. AfD solījušies masveidā deportēt sīriešus. Mercs norādījis, ka sadarbosies ar jauno Sīrijas prezidentu Ahmedu aš Šarā, lai panāktu kara bēgļu atgriešanos Sīrijā.
Mercs sacīja, ka karš Sīrijā ir beidzies, un vairs nav pamata pieprasīt patvērumu Vācijā, un tas nozīmējot, ka var sākt repatriāciju. Kanclera izteikumi atspoguļo viņa centienus migrācijas jautājumos pavirzīt konservatīvos uz labējā spārna pusi. Izskatās, ka līdzšinējā stratēģija nav strādājusi, un AfD Vācijā gūst arvien lielāku piekrišanu, aptaujās pat izvirzoties priekšā Merca partijai.
Vācijas kanclers šķietami strādā pie tā, lai atceltu savas priekšteces Angelas Merkeles (Angela Merkel) ieviesto migrācijas politiku, kas ļāva Vācijā ieplūst lielām patvēruma meklētājuma masām, jo īpaši 2015.gada migrācijas krīzes laikā. Mercs vainojis Merkeles politiku pie tā, ka radikālā AfD tagad arvien vairāk tuvojas iespējai pārņemt varu valstī. Vasarā kanclers sacīja, ka konservatīvie cenšas labot Merkeles kļūdas. Apņemšanās repatriēt sīriešus ir līdz šim tiešākā darbība šajā virzienā.
Mercs 3.novembrī informēja, ka uzaicinājis aš Šāru uz Berlīni,
lai apspriestu notiesāto sīriešu deportāciju. Viņš arī izteicies, ka Vācijā dzīvojošajiem sīriešiem ir pienākums doties mājās, lai palīdzētu atjaunot kara izpostīto valsti, un tie, kas tonedarīs, tiks deportēti piespiedu kārtā.
Realitāte būs sarežģītāka. Liels skaits Vācijā nonākušo sīriešu ir atraduši darbu un kļuvuši par Vācijas pilsoņiem. 2024.gadā Vācijā oficiāli strādāja apmēram 287 tūkstoši Sīrijas pilsoņu, un aptuve 83 tūkstoši ieguvuši Vācijas pilsonību. Par spīti skarbajiem izteikumiem, Mercs norādījis, ka ar varu, vismaz šobrīd, tiks deportēti tikai tie patvēruma meklētāji, kuri pastrādājuši noziegumus. Viņa valdības stratēģijas galvenā daļa būs rosināt, lai pārējie dodas prom labprātīgi. Tomēr iespējams, ka valdībai nāksies izmantot modeli, kas tika izmantots 90.gados, kad Vācijā ieradās apmēram 320 tūkstoši bosniešu. Turpmākajos desmit gados lielākā daļa bija repatriējušies.
Eksperti gan norādījuši, ka situācija Sīrijā nav pietiekami stabila un droša, lai ļautu tur atgriezties miljoniem bēgļu, kas valsti pameta kara laikā. Par to, oktobra nogalē apmeklējot Damasku, runāja arī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls (Johann Wadephul). Viņš sacīja, ka nekad klātienē nav redzējis tāda apmēra iznīcību, un
tur ir sarežģīti dzīvot cilvēka cienīgos apstākļos.
Vādefūla izteikumi izsaukuši kritiku kā no konservatīvā, tā labējā spārna. Daži norādījuši, ka vācieši pēc 2.pasaules kara uzcēla savas pilsētas no jauna, un arī sīriešiem tas būtu jādara.
Šķiet, ka tieši labējā spārna diskusijas par Vādefūla sacīto likušas arī Mercam nostāties pret paša ārlietu ministru, un stingrak runāt par repatriāciju. Tomēr tas, cik tālu valdība ies, vēl ir diskutabls jautājums, ņemot vērā, ka koalīcijā ietilpst arī centriski kreisā Sociāldemokrātiskā partija, kas aizstāv maigāku pieeju.
Mercam šī situācija ir daudz sarežģītāka nekā AfD, kura, atrodoties opozīcijā, var ieņemt radikālu nostāju un vainot sīriešus vācu nodokļu maksātāju naudas aizplūšanā, turklāt norādot, ka par to atbildīga koalīcija.
Lasiet arī: Migrācijas krīze: Kā Eiropa nonāca no Merkeles “Mēs to varam” līdz slēgtām durvīm