Šodien Tieslietu padomes iztaujātie četri ģenerālprokurora amata kandidāti sola uzlabot prokuratūras darba efektivitāti, kā arī sabiedrības uzticēšanos prokuratūras darbiniekiem.
Konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicies līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes tiesas (ST) tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris.
Ilsteris klātesošajiem norādīja, ka sabiedrība dzīvo laikā, kad tiek pārbaudītas demokrātiskās vērtības un tiek apšaubīta Latvijas kā tiesiskas valsts griba cīnīties pret vardarbību pret sievietēm.
Viņš uzsvēra, ka prokuroram ir jāsaprot demokrātijas nozīme. Viņš sola virzīt prokuratūru pretī eiropeiskām vērtībām, kā arī nodrošināt savlaicīgu un efektīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un uzraudzību un stiprināt sabiedrības uzticību prokuratūrai.
Ilsteris uzskata, ka ģenerālprokuroram ir nepieciešams uzlabot prokuroru labbūtību un panākt atklātu un uz sadarbību vērstu saskarsmi starp prokuroriem un amatā augstākiem prokuroriem un virsprokuroriem.
Juriss norādīja, ka ir gatavs uzņemties atbildību šajā amatā, jo pats līdz šim ir ieguvis unikālu pieredzi vairākos amatos – gan kā prokurors, gan kā tiesnesis.
Viņš uzsver, ka prokuratūra saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, Latvijas noteikto sankciju apiešanas apkarošanā, kā arī vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē apkarošanā.
Juriss uzskata, ka ne retāk kā reizi gadā būtu jāveic analīze prioritāri apkarojamo noziegumu lietu noteikšanā, kā arī jāstrādā pie sabiedrības informēšanas par prokuratūras redzējumu un paveiktajiem darbiem.
Tāpat vitāli nepieciešams uzlabot prokuroru darba vidi un celt kapacitāti, uzskata Juriss.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Meisters savā uzrunā uzsvēra, ka prokuratūrā ir nepieciešams vadītājs, kurš būtu ar spēcīgu nostāju, kā arī kalpotu par piemēru citiem, vairojot prokuratūras prestižu.
Viņš uzskata, ka ģenerālprokuroram būs jāstrādā pie tālredzīgas personāla politikas, kā arī efektīvas darba organizācijas, jo pašlaik esot situācijas, kad par vienu lietu atbildīgi vairāki prokurori, kas no resursu viedokļa nav racionāli.
Tāpat nepieciešama prokuratūras resursu optimizēšana, piemēram, birokrātisku funkciju izskaušana, kriminālprocesa vienkāršošana, uzskata Meisters, papildinot, ka ģenerālprokuroram būs jāstrādā ar vardarbības apkarošanu ģimenē, kā arī valsts drošības jautājumiem.
Līdzšinējais ģenerālprokurors Stukāns uzsvēra, ka viņš atkārtoti uz amatu kandidē, lai ir miers, stabilitāte un attīstība. Viņaprāt, piecu gadu laikā ir paveikts liels darbs, kas padarījis prokuratūru par pavisam citu un mūsdienīgu institūciju, kā arī radīti priekšnosacījumi efektīvam prokuratūras darbam, bet šie darbi ir jāpabeidz līdz galam.
Viņš informēja, ka līdz šim prokuratūra labi tikusi galā ar mazām lietām, bet kopumā vidēji no gadā sāktajiem kriminālprocesiem vien ap 30% gadījumu tiek noskaidrota vainīgā persona.
Stukāns ir pārliecināts, ka prokuratūrā ir jāturpina ieviest mākslīgo intelektu, kā arī jāturpina starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā.
Jau vēstīts, ka piektdien Tieslietu padome pēc ģenerālprokurora amata kandidātu uzklausīšanas plāno pieņemt lēmumu par viena kandidāta virzīšanu Saeimai iecelšanai amatā.
Stukānam 11. jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās, jo neviens no trim kandidātiem neguva Tieslietu padomes atbalstu un netika virzīts apstiprināšanai Saeimā.
Uz ģenerālprokurora amatu pirmajā konkursā pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko. Viņiem nebija liegts piedalīties konkursā atkārtoti.
Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu.
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020. gada 18. jūnijā.
Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.