Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumā, kas paredz stiprināt projekta pārvaldību, tostarp nosakot citu ministriju atbildības jomas projekta īstenošanā.
Ministrija, balstoties uz nacionālajiem un Eiropas Savienības (ES) auditiem, uzsver, ka Latvijā līdz šim nav tikusi īstenota pietiekami efektīva “Rail Baltica” projekta pārvaldība, kas negatīvi ietekmējusi “Rail Baltica” projekta savlaicīgu ieviešanu atbilstoši pieejamajam finansējumam un noteiktajiem termiņiem.
Nepieciešamība paplašināt “Rail Baltica” projekta īstenošanā iesaistīto institūciju loku tika vērtēta Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas gala ziņojumā norādījusi uz nepietiekamo citu ministriju iesaisti projekta īstenošanā. Ministrijā uzsver, ka no projektā iesaistītajām ministrijām tiek sagaidīts atbalsts to kompetences jomā.
Tādējādi likumprojekts paredz, ka Finanšu ministrija (FM) projekta īstenošanai sniedz atbalstu SM valsts budžeta finansējuma,
ES politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu piesaistei, kā arī citu finansēšanas instrumentu piesaistei. Savukārt Ārlietu ministrijai (ĀM) jānodrošina atbalsts starpvalstu un starpvaldību līgumu slēgšanā.
Vienlaikus Tieslietu ministrijai (TM) atbilstoši kompetencei būs jānodrošina konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamā īpašuma objektu reģistrācijas procesu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) jānodrošina atbalsts “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras ierīkošanas jautājumos, kā arī ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto klimata un enerģētikas projektu plānošanā, vērtēšanā un ieviešanā “Rail Baltica” projekta īstenošanai.
Aizsardzības ministrijai (AM) projekta īstenošanai jānodrošina atbalsts valsts aizsardzības un militārās mobilitātes jautājumu koordinēšanā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jānodrošina atbalsts dabas aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumos, bet Ekonomikas ministrijai (EM) jānodrošina atbalsts būvniecības jautājumos “Rail Baltica” projekta īstenošanai.
Tāpat ministrijā skaidro, ka “Rail Baltica” projekta īstenošanas likums stājās spēkā 2022. gada novembrī, tādēļ ir nepieciešams arī aktualizēt lēmumus attiecībā uz projekta tvērumu un pārvaldību. TEN-T regula un Eiropas Komisijas (EK) īstenošanas lēmums paredz “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim, savukārt MK lēmumā par “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas tvērumu vairs nav iekļauts “Rail Baltica” trases savienojums ar Rīgu.
Tādējādi likumprojekts precizē, ka projekta pirmajā posmā ir jānodrošina funkcionāls Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojums ar Igauniju un Lietuvu, bet otrajā posmā jānodrošina atlikušā “Rail Baltica” projekta tvēruma Latvijā īstenošana.
Vienlaikus, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, “Rail Baltica” projekta īstenošana notiks atbilstoši pieejamam finansējumam. Likumprojektā paredzēts noteikt, ka “Rail Baltica” projekta dzelzceļa infrastruktūra nodrošina duālu pielietojamību – gan civilo pārvadājumu nodrošināšanai, gan militārpersonu un militāro kravu pārvadājumiem.
Vienlaikus, ņemot vērā “Rail Baltica” īstenojamo aktivitāšu raksturu, tostarp pašvaldībām nododamo aktīvu izbūvi, likumā plānots noteikt, ka “Rail Baltica” projektu iespējams finansēt ne tikai no ES finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, tostarp finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.
SM skaidro, ka citi finanšu avoti var tikt izmantoti “Rail Baltica” projekta finansēšanai, ja tie nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci vai negatīvā ietekme tiek kompensēta un finansējums tiek nodrošināts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma un ES fiskālo noteikumu nosacījumus.
Tāpat likumā līdz šim nav tikuši noteikti “Rail Baltica” projekta infrastruktūras pārvaldības priekšnosacījumi. Likumprojekts paredz nostiprināt, ka “Rail Baltica” projekta īstenošanas laikā izbūvētā “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder Latvijas valstij SM personā.
Izmaiņas arī paredz, ka gadījumos, kad par “Rail Baltica” projekta līdzekļiem tiek izbūvētas būves, inženierbūves vai inženierkomunikācijas privātpersonām piederošos nekustamajos īpašumos, īpašumtiesības uz šiem objektiem ir reģistrējamas attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam, neatkarīgi no tā, kas ir būvniecības ierosinātājs. Savukārt gadījumos, kad “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešams pārbūvēt, pārvietot, atjaunot vai nojaukt citam īpašniekam piederošās būves, lai nodrošinātu skarto objektu līdzvērtīgu un funkcionālu stāvokli, drīkst veikt ieguldījumus citas personas nekustamajā īpašumā.
Ministrijā arī skaidro, ka “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir nacionālo interešu objekts. Tādēļ informācija par “Rail Baltica” infrastruktūras un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) mājaslapā “www.tapis.gov.lv”.
Publiskas apspriešanas laikā sabiedrībai ir iespēja izteikt viedokli par paredzēto būvniecības ieceri, lai pašvaldība nepieciešamības gadījumā varētu izvirzīt papildu nosacījumus, kurus ietvert būvatļaujā. Šādi papildu nosacījumi ministrijas ieskatā var kavēt un apgrūtināt būvniecības realizāciju.
Tādēļ likumprojekts paredz, ka attiecībā uz “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību netiek rīkota publiskā apspriešana.
Izmaiņas arī paredz, ka likumā noteiktās vides procedūras saistībā ar plānoto “Rail Baltica” projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvi ir tiesības veikt vienlaikus ar minētās infrastruktūras projektēšanas darbiem, bet ne vēlāk kā līdz atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanai jau ierosinātā būvniecības procesa laikā.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Lasiet arī: KNAB skaidro, kāpēc “Rail Baltica” lieta bremzējas – politiķi zem lupas