Vācijas valdības koalīcija pēc vairāku mēnešu stīvēšanās starp politiskajiem spēkiem vienojusies par jaunu militārā dienesta plānu, kas ļaus palielinat karavīru skaitu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Jaunais plāns paredz, ka visiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem vīriešiem būs jāaizpilda anketa par piemērotību dienestam, un no 2027.gada jāiziet obligātās veselības pārbaudes. Tādējādi Berlīne cer izveidot Eiropas spēcīgāko armiju. Vācijas lielākā militārās rūpniecības uzņēmuma vadītājs Armīns Papergers (Armin Papperger) BBC sacīja, ka tic – plānu varēs izpildīt piecu gadu laikā. Viņš sacīja, ka kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) mērķis stiprināt Vācijas armiju ir reālistisks, un no valdības puses nāk skaidri lēmumi.
Sagaidāms, ka likumdevēji par plānu nobalsos līdz 2025.gada beigām.
Vācijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Karstens Breiers (Carsten Breuer) šogad brīdinājis, ka NATO jābūt gatavai iespējamajam Krievijas uzbrukumam turpmāko četru gadu laikā. Papergers sacīja, ka viņam nav kristāla lodes, kurā saskatīt nākotni, tomēr piekrita, ka līdz 2029.gadam Vācijai jābūt gatavai.
Izveidojot koalīciju šī gada sākumā,
Merca vadītie konservatīvie spēki un centriski kreisie sociāldemokrāti vienojās atjaunot militāro dienestu,
kas sākotnēji būs brīvprātīgs. Šobrīd Vācijas armiju veido apmēram 182 000 karavīru, un plaņs paredz, ka nākamgad tie varētu būt jau 20 000 karavīru, un nākamajā desmitgadē dienētu ap 260 000 karavīru, un vēl 200 000 būtu rezervisti.
No 2026.gada visiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem Vācijas vīriešiem un sievietēm tiks nosūtīta anketa, lai varētu izvērtēt viņu interesi pievienoties bruņotajiem spēkiem. Vīriešiem anketa būs jāaizpilda obligāti, savukārt sievietes to varēs darīt pēc brīvas izvēles.
Ja valdības plānu neizdosies īstenot, parlaments varētu apsvērt obligāto iesaukumu.
Daudzi jaunie vācieši šaubās par dienestu, un ievērojams vairākums pret to iebilst. Nesenā žurnāla “Stern” veiktā aptauja liecina, ka, lai gan nedaudz vairāk par pusi respondentu atbalsta obligāto dienestu, 18 – 29 gadus veco respondentu vidū pret to bija 63%. 17 gadus vecais students Džimi no Berlīnes, kurš piedalījās pret obligāto dienestu vērstā protestā, sacīja, ka nevēlas doties karā, jo negrib tikt nogalināts un negrib, lai uz viņu šauj. Arī viņš pats nevēloties šaut uz cilvēkiem. Viņš norādīja, ka uzbrukums Vācijai esot abstrakts un neticams scenārijs, un valdība to izmantojot, lai miljoniem jaunu cilvēku nozagtu izvēles iespēju.
Savukārt 21 gadu vecais Džeisons pats pieteicies dienestā pašreizējās drošības situācijas dēļ. Viņš teica, ka vēlas aizstāvēt mieru un demokrātiju, ja notiks ļaunākais. Viņam esot sajūta, ka šādi viņš var dot labumu sabiedrībai, un arī uzskata, ka
spēcīga armija var atbaidīt ienaidnieku, lai tas nemaz nesāktu uzbrukumu.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) centies nomierināt sabiedrību, norādot, ka, par spīti jaunajam militārā dienesta plānam, nav pamata bažām un bailēm. Viņš sacīja, ka jo vairāk armija ir sagatavota, jo mazāka iespēja, ka tā vispār tiks ierauta konfliktā.
Vācijas aizsardzības izdevumi ievērojami samazinājās pēc Aukstā kara beigām, un 2011.gadā tika atcelts obligātais militārais dienests. Ņemot vēra tās vēsturi, Berlīne ilgstoši vairījusies tiekties pēc militārās varenības, bet gada sākumā Mercs paziņoja, ka tagad jādara viss, kas nepieciešams Vācijas aizstāvībai.
NATO dalībvalstis izjūt arvien lielāku spiedienu no ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) un apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus. Eiropas abruņošanās nozīmēs arī ievērojamu peļņu “Rheinmetall.” Uzņēmuma vadītājs Papergers sacīja, ka šobrīd ir liels pieprasījums, un ir jāstiprina militāro transportlīdzekļu un munīcijas ražošana, un ir jāpanāk, ka ir pašiem savi satelītsakari: “Mēs daudz vairāk nekā jebkad strādājam ar elektroniku un mākslīgo intelektu.”
ASV publiskots ziņojums liecina, ka Krievija 2024.gadā plānojusi Papergera slepkavību. Tiesa, tas nav apstiprinājies, un Papergers sacīja, ka jūtas droši. Jautāts, vai viņaprāt Eiropā ir Aukstā kara vai hibrīdkara situācija, viņš atbildēja, ka, lai kā to sauktu, šis nav mierīgs laiks.