ASV armija informējusi, ka Ukrainā ieradušās augsta līmeņa militārās amatpersonas, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apspriestu kara izbeigšanu, raksta britu raidorganizācija BBC.
ASV delegācija, kuru vada armijas sekretārs Dens Driskols (Dan Driscoll), ar Zelenski tiksies 20.novembrī. 19.novembrī atklātībā parādījušies ziņojumi, kas liecina, ka ASV un Krievija sagatavojušas jaunu miera plānu, kas paredz arī plašu Ukrainas teritoriju nodošanu Krievijai. Ne Vašingtona, ne Maskava nav apstiprinājušas plāna esamību.
ASV armijas pārstāvis, pulkvedis Deivids Batlers (David Butler) informēja, ka Driskols un viņa komanda ieradušies Kijivā, lai iegūtu vairāk informācijas un satiktos ar Ukrainas amatpersonām, ar kurām runās par centieniem izbeigt karadarbību.
Driskols 19.novembrī ticies ar Ukrainas aizsardzības ministru Denisu Šmihalu, un ukrainis vēlāk platformā “X” rakstīja, ka tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) aizsardzības vienošanās īstenošanai. Viņš arī pateicās Vašingtonai par pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” pārdošanas apstiprinājumu.
Kāda Ukrainas amatpersona iepriekš medijam CBS sacīja, ka
tikšanās laikā sarunas galvenokārt pievērsīsies situācijai karalaukā un iespējamiem uguns pārtraukšanas plāniem.
Tikmēr vairāki mediji ziņojuši par iespējamu slepenībā noslēgtu ASV un Krievijas vienošanos par risinājumiem kara izbeigšanai. “Axios,” “The Financial Times” un “Reuters” citējuši jautājumam pietuvinātu personu un ziņoja, ka plānā minētā arī Kijivas atteikšanās no teritorijas un ieročiem, kā arī ievērojama Ukrainas bruņoto spēku samazināšana. Tiek uzskatīts, ka 28 punktu plāna izstrādē piedalījies Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) un Krievijas diktatora Vladimira Putina sūtnis Kirils Dmitrijevs.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs norādīja, ka neesot nekādu papildinājumu Ankoridžā augustā notikušajām sarunām, tomēr nav publiskota nekāda informācija par toreiz slēgtu vienošanos. Zelenskis ir atkārtoti noliedzis iespēju, ka Kijiva varētu atdot Maskavai kādu Ukrainas teritorijas daļu.
Kijiva un tās rietumu sabiedrotie, to vidū arī ASV, aicinājuši nekavējoties pārtraukt uguni visas frontes līnijas garumā, bet Maskava atteikusies to darīt, tā vietā izsakot prasības, kas no Ukrainas skatu punkta izskatās pēc de facto kapitulācijas.
Novembra sākumā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atkārtoja, ka Maskavas prasības paliek tādas pašas, kādas tās bija divus mēnešus pirms Krievija 2022.gadā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Putina izteiktās prasības iekļauj teritorijas atdošanu krieviem, ievērojamu bruņoto spēku samazinājumu un to, ka Ukraina saglabā neitralitāti.
Baltais nams apstiprinājis, ka pašreizējais ASV sūtnis Ukrainā Kīts Kelogs (Keith Kellog) janvārī pametīs amatu. Ukraina Kelogu uzskatījusi par svarīgu sabiedroto laikā, kad Tramps radījis iespaidu, ka ASV nostājas Krievijas pusē.
Lasiet arī: Ukraina aicina pieņemt lēmumu par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu