Jauns Pasaules Veselības organizācijas ziņojums liecina, ka nabadzīgākās valstīs un konfliktu zonās strauji pieaug antibiotiku rezistences gadījumu skaits, un Igaunijā rezistentās baktērijas galvenokārt ierodas ar tūristiem un Ukrainas kara bēgļiem, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
PVO ziņojumu publiskoja septembrī, un Tartu Universitātes profesors Tanels Tensons (Tanel Tenson) norādīja, ka situācija pasliktinās. Pēc profesora teiktā, vissliktākā situācija esot Āfrikā, kur klimata pārmaiņu dēļ dzeramais ūdens bieži sajaucas ar kanalizācijas saturu. Viņš skaidroja, ka klimata pārmaiņas nenozīmē tikai vairāk lietus, tas arī nozīmē, ka tad, kad līst, tas ir ļoti spēcīgs lietus. Sajaucoties ūdenim no dažādiem avotiem, strauji palielinās zarnu infekciju gadījumu skaits.
Tensons sacīja, ka cilvēki bieži nesaprot, kā situācija Āfrikā var atspoguļoties Igaunijā: “Bet cik daudz cilvēku uz plaņētas katru gadu iekāpj lidmašīnās? vairāk nekā 5 miljardi.” Un igauņi bieži dodoties uz Āfriku, arī uz Dienvidaustrumāziju un Arābijas pussalu, kas ir reģionu ar augstu rezistento baktēriju izplatību. Tādējādi baktērijas tiek arī atvestas mājās.
Savukārt Ukrainā jau pirms kara bija augsta antibiotiku rezistentās tuberkolozes izplatība, un patvertnēs un pagaidu mītnēs, kur valda šaurība, slimība izplatās daudz straujāk. Savukārt pie frontes līnijas mediķi ir spiesti ārstēt karavīrus antisanitāros apstākļos. Profesors norādīja, ka apstākļos, kad no kaujas lauka ierodas desmitiem vai simtiem karavīru, no kuriem daudziem jāveic amputācija, mediķis var justies kā veiksminieks, ja ir iespēja nomainīt skalpeli.
Tensons ir pārliecināts, ka rezistentās baktērijas tieši no šiem reģioniem nonāk Igaunijā.
Tiesa, viņš atzina, ka Igaunijā nav tik attīstīta datu uzkrāšanas sistēma, lai varētu nosaukt konkrētus skaitļus.
Antibiotiku lietošanu nosaka “vienas veselības” princips, kas nozīmē, ka šo medikamentu lietošana cilvēkiem, dzīvniekiem un lauksaimniecībā ir savstarpēji saistīta. Igaunijas Valsts Zāļu aģentūras Uzraudzības statistikas nodaļas speciāliste Marju Sammula (Marju Sammul) norādīja, ka Igaunija ir starp tām valstīm, kas lauksaimniecībā izmanto vismazāk antibiotiku, un kopš 2014.gada to izmantošana lauksiamniecības dzīvniekiem ir stabili mazinājusies. Tomēr tās pašas antibiotikas, ko izmanto cilvēki, tiek lietotas arī mājdzīvnieku ārstēšanai. Sammula sacīja, ka antibiotikām nevajadzētu būt pirmajai izvēlei mājdzīvnieku ārstēšanā.
Skaidrāka aina par antibiotiku lietošanu mājdzīvnieku ārstēšanā būs redzama pēc 2029.gada. No tā brīža datu ievākšana par rezistento baktēriju gadījumiem lolojumdzīvniekiem Eiropas Savienībā būs obligāta.
Lasiet arī: Vai antibiotikas var kļūt neefektīvas? Dumpja būtiskākais vēstījums pacientiem