Ir jārod tiesisks risinājums Rīgas attīstības plāna atbloķēšanai, lai galvaspilsētā atgriežas investīciju veikšanai atbilstoši apstākļi un pilsēta var attīstīties, trešdien, 7.decembrī paziņoja reģionālās attīstības ministra amata kandidāts, 14.Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).
Vaicāts, vai tad, ja kļūs par ministru, viņš atcels lēmumu par Rīgas attīstības plāna apturēšanu, Sprindžuks uzsvēra, ka Rīgu nevar jau otro gadu «turēt iesaldētā stāvoklī».
Politiķis norādīja, ka viņam vēl būs jāiepazīstas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) juridisko pamatojumu plāna apturēšanai. Ministra amata kandidāts skaidroja – ir grūti pateikt, cik liela loma šajā jautājumā ir Rīgas un ministrijas vadības pārstāvju politiskajai nespējai sarunāties un cik lieli ir juridiskie šķēršļi šīs problēmas risināšanai:
«Tā ir nenormāla situācija, kura nedrīkst ieilgt un kura valstij ir ātri jāspēj risināt.»
Sprindžuks uzsvēra: «Tas ļoti slikti parādītu publisko pārvaldi, ja mēs nevarētu citādi atrisināt šo jautājumu, kā vien caur Satversmes tiesu.» Viņš pieļaujot, ka strādāšana pie risinājuma atrašanas būs viens no pirmajiem darbiem ministra postenī.
Kā jau ir ziņots, Satversmes tiesa (ST) vasarā ierosināja lietu, kurā Rīgas dome apstrīd vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu nākamajiem gadiem. VARAM ir to apturējusi, jo konstatēta plāna neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš informēja ministrs Plešs.
Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. »Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna,» iepriekš teica Plešs.
Savukārt pašvaldība informēja, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus. Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.
Pašvaldība uzskata, ka tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas tās tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, kā arī – ņemot vērā galvaspilsētas statusu – arī valsts intereses.
Jau vēstīts, ka Rīgas dome 5.decembrī atbalstījusi ieceri sākt galvaspilsētas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi. Šīs teritorijas lokālplānojuma neesamība tika minēta kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu.