Saeima ceturtdien lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai vētītu problēmas nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā.
Lēmuma projektu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un ES līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā” iecelšanu parakstījuši kopumā 34 deputāti no Nacionālās apvienības (NA), “Apvienotā saraksta” (AS) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aleksandrs Kiršteins un Andrejs Ceļapīters.
Par parlamentārās komisijas izveidi balsoja 76 deputāti no NA, AS, LPV, “Jaunās vienotības” (JV), “Progresīvajiem”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Atturējās viens deputāts – Juris Jakovins (ZZS).
Savukārt nebalsoja 12 deputāti, tostarp visi deputāti no frakcijas “Stabilitātei”, Gunārs Kūtris (ZZS), Ingmārs Līdaka (AS), Māris Kučinskis (AS), Edvīns Šnore (NA) un Oļegs Burovs (GKR)
Jānis Dombrava (NA), Saeimas sēdē debatējot, norādīja, ka šai izmeklēšanas komisijai ir iespēja nebūt “cīņu laukam” starp politiskajiem spēkiem, bet platformai, kurā Saeimas deputāti iedziļinās ar imigrāciju saistītā problemātikā, apzina problēmas, piedāvā risinājumus un palīdz saukt pie atbildības tos, kuri, ignorējot likumus, masu imigrāciju ir izmantojuši savtīgiem nolūkiem.
Savukārt “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka šāda veida komisijas izveidošana nopietni degradējot parlamentārās izmeklēšanas jēgu un būtību. Proti, pieteikumā neesot skaidrs, kas tieši tiks izmeklēts, tikai norādīts, ka tiks vērtētas problēmas imigrācijas regulējumā gan Latvijā, gan ES.
Viņš atzīmēja, ka šis esot darbs, kas ir jāveic jau esošajām Saeimas komisijām. “Ne velti mums ir komisija, kuru sauc “Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija”, ” teica Šuvajevs, piebilstot, ka ir uzrakstīti vien pāris deputātu jautājumi un viens pieprasījums par šo tēmu.
“Šādas komisijas izveidošana ir tīrs priekšvēlēšanu gājiens, kur publiskie līdzekļi – gan finansiālie, gan cita veida – tiks izmantoti, lai politiķi sev veidotu atsevišķu kampaņas platformu tepat Saeimā,” teica politiķis.
Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda, ka cilvēki esot satraukti par imigrantu pieplūdumu. Viņš teica, ka Rīga esot uzņēmusi “ļoti interesantu” un, viņa skatījumā, atbalstāmu kursu – cīņu ar nelegālo migrāciju.
Zivtiņš sacīja, ka šis esot būtisks jautājums, lai saprastu, kāda ir situācija, kas ir ar līdzekļiem, atbalsta funkcijām un kā sadarboties dienestiem.
JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka JV atbalstīs komisijas izveidi un konstruktīvi tajā darbosies. Viņš pauda, ka kopumā šī sasaukuma laikā likumdošana saistībā ar imigrāciju padarīta stiprāka. Reizē, viņa ieskaitā, tai būtu jākļūst vēl stingrākai.
Tāpat Jurēvics atzīmēja, ka Latvija ES uzstājusi uz stingrāku imigrācijas politiku, lai sargātu ārējās robežas.
Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija darbosies sešus mēnešus.
Lēmuma projektā norādīts, ka kopš 2015. gada būtiski pieaudzis trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, pārsniedzot 105 000 personu. Papildus tam valstī uzturas arī nenoteikts personu skaits, kas izmanto vīzas un ceļošanas dokumentus, kas ir izsniegti citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Šo kārtību papildinot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, kas nosaka, ka personai robežas šķērsošanai jāuzrāda derīgs ceļošanas dokuments un visas nepieciešamās ieceļošanas atļaujas.
Reizē uzsvērts, ka kopš 2021. gada Baltijas valstis un Polija tiek pakļautas Baltkrievijas režīma īstenotajam hibrīdkaram, organizējot nelegālo imigrantu plūsmas ES virzienā. Lielākā daļa šo trešo valstu pilsoņu nelikumīgi šķērso Latvijas-Baltkrievijas robežu, ļaunprātīgi izmantojot patvēruma pieteikumu procedūru, lai tā izvairītos no izraidīšanas, norādīts lēmuma projektā.
“Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nacionālās drošības riski tikai pieaug. Īpaši tas attiecināms uz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem,” teikts dokumentā, uzsverot, ka vienlaikus Eiropā joprojām saglabājas “augsts terorisma draudu līmenis, tai skaitā no personām, kas identificējamas kā radikālās islāma ideoloģijas pārstāvji”.
Šie apstākļi radot paaugstinātu slodzi atbildīgajām valsts iestādēm arvien pieaugošas imigrācijas apstākļos nodrošināt efektīvus kontroles pasākumus, lai migranti ievērotu Latvijas likumus un neradītu apdraudējumu nacionālajai drošībai.
Lēmumprojektā akcentēts, ka esošais nacionālais un ES līmeņa tiesiskais regulējums nespējot pilnvērtīgi risināt aktuālos izaicinājumus, tādēļ nepieciešama Latvijas Saeimas iesaiste, lai “konstatētu vājās vietas esošajā regulējumā un izpildinstitūciju darbībā, novērstu normatīvo aktu nepilnības, kas ļauj trešo valstu valstspiederīgajiem masveidā ieceļot un uzturēties Latvijā, kā arī izstrādātu atbilstošus grozījumus un uzdotu izpildvarai konkrētus uzdevumus, lai novērstu aizvien pieaugošo trešo valstu imigrāciju, it īpaši no augsta terorisma riska valstīm vai terorismu atbalstošām valstīm”.
“Latvija nedrīkst pieļaut, ka tā kļūst par vāju posmu ES robežu aizsardzībā vai par pievilcīgu galamērķi personām, kuras apdraud mūsu valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai vērtību telpu. Latvijas interesēs ir rīkoties preventīvi un izlēmīgi, ņemot vērā, ka migrācija tiek izmantota kā ierocis hibrīdoperācijās, un šāda taktika jau šobrīd tiek vērsta pret mūsu valsti – nepieļaujot sistēmisku plaisu padziļināšanos imigrācijas regulējumā un kontrolē,” pausts dokumentā.
Komisijai būs jānoskaidro, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras, kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, tostarp nelikumīgas robežšķērsošanas un uzturēšanās bez tiesiska pamata gadījumos, kā arī kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas.
Tāpat tai būs jānoskaidro, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļaujas piešķiršanas, vai bēgļiem pieejamais atbalsts ir samērīgs, salīdzinot ar Latvijas mazaizsargāto iedzīvotāju atbalstu, kā arī kādas problēmas pastāv vīzu izsniegšanas un izmantošanas kārtībā.
Komisija arī skaidros, vai un kā tiek novērsta termiņuzturēšanās atļauju ļaunprātīga izmantošana, īpaši izmantojot studentu statusu imigrācijas legalizēšanai, kā arī kādi riski un problēmas saistīti ar vispārējām termiņuzturēšanās atļaujām, tostarp ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un nekustamajā īpašumā.
Tāpat paredzēts izmeklēt, kādas tiesiskā regulējuma problēmas ir konstatējamas attiecībā uz Latvijas pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kā arī kā novērst riskus attiecībā uz to valstu pilsoņu nodarbinātību un uzturēšanos Latvijā, kuri nāk no terorismu atbalstošām valstīm vai augsta terorisma riska valstīm, piemēram, Krievijas, Pakistānas, Indijas.
Līdztekus komisija skaidros, vai ir konstatējamas problēmas vai ļaunprātīga rīcība, pieprasot uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz “ģimenes apvienošanu”, vai ir konstatēta ar imigrāciju saistīto dokumentu viltošana, kā tiek novērsti korupcijas riski valsts iestādēs un diplomātiskajās pārstāvniecībās, kā arī kā tiek kontrolēts, lai personas, kuras Latvijā ieceļo un uzturas ar citā ES valstī izsniegtu dokumentu, ievērotu normatīvo aktu prasības.
Paredzēts noskaidrot, kādas ir izmaksas un konstatētās problēmas attiecībā uz personu piespiedu izraidīšanu, cik izmaksā sociālais nodrošinājums trešo valstu valstspiederīgajiem un kā tiek novērsta ļaunprātīga sociālā atbalsta izmantošana no trešo valstu valstspiederīgo puses, kā arī kāda ir atbildīgo dienestu kapacitāte nodrošināt efektīvu migrācijas kontroli arvien pieaugošas imigrācijas apstākļos.
Tāpat plānots izmeklēt, kāda ir uzaicinātāja un imigranta atbildība par likuma pārkāpumiem, kā izskaust nelegālās imigrācijas atbalstītājus – pārvadātājus un organizatorus, kā arī kā tiek nodrošināts, lai imigranti un tiem piederošie uzņēmumi ievēro nodarbinātības, valsts valodas un darba tiesību prasības.
Līdztekus komisiju interesēs, vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus ES migrācijas tiesību normu piemērošanā, kā arī tas, kā tiek kontrolēta Valsts robežsardzes izsniegto izbraukšanas rīkojumu izpilde un kādi uzlabojumi nepieciešami normatīvajā regulējumā.
Tāpat vēstīts, ka septembra beigās Rīgā sākās NA politiķu rosinātie nelegālo migrantu konstatēšanas pasākumi.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicināja rīdziniekus, kuriem ir informācija vai aizdomas par nelegālo migrantu pulcēšanās vietām, ziņot par tām Rīgas Pašvaldības policijai.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts gan iepriekš pauda, ka Ratnieks pārspīlē nelegālo migrantu izplatības problemātiku galvaspilsētā.
Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) iepriekš norādījis, ka nelegālā imigrācija nav Rīgas pašvaldības policijas darba prioritāte un papildu resursi tam netiks novirzīti. Pašvaldības policija, Valsts drošības dienests un Iekšlietu ministrija jau ikdienas rutīnas darbos nodrošina pārbaudes un rūpējas par drošību, teica Kleinbergs, kurš arī nav slēpis skepsi par NA iniciētajiem pasākumiem.
Arī Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass uzsvēris, ka pašvaldības policija neķerstīs cilvēkus uz ielām un neprasīs tūristiem uzrādīt dokumentus. Tā vietā tiks pārbaudītas vietas, kur var pulcēties nelegālie imigranti, un pārbaudītas personas, kuras Latvijā varētu uzturēties nelegāli, viņš skaidroja.
Lasiet arī: Putina politikas plāns – rusifikācija un cīņa ar iedomātiem neonacistiem