Eiropas Savienība brīdinājusi, ka ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) centieni panākt mieru Ukrainā nedrīkst ļaut Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam izbēgt no atbildības par Maskavas spēku pastrādātajiem kara noziegumiem, raksta “Politico.”
ES tiesiskuma un demokrātijas komisārs Maikls Makgrats (Michael McGrath) intervijā “Politico” sacīja, ka sarunu vedējiem ir jānodrošina, ka centieni panākt uguns pārtraukšanu nebeidzas ar Krievijas izvairīšanos no tiesāšanas par kara noziegumiem. Viņa teiktais atspoguļo bažas, kas virmo Eiropas valstu galvaspilsētās, ka sākotnējais ASV miera plāns solījis pilnīgu amnestiju par kara laikā pastrādāto, un Krievijas pilnīgu atgriešanos starptautiskajā ekonomikas apritē bez sankcijām.
Par spīti starptautiskajam nosodījumam par Kreivijas veiktajiem kara noziegumiem, to vidū apmēram 20 000 ukraiņu bērnu nolaupīšanu un uzbrukumiem civiliedzīvotājiem Bučā, Mariupolē un citviet, Trampa komandas centusies reabilitēt Kremļa vadību. Makgrats sacīja, ka vēsture nepiedos centienus ļaut Krievijai visu sākt no baltas lapas, un krieviem ir jāuzņemas atbildība par pastrādāto un tieši tāda ir ES nostāja sarunās par mieru.
Komisārs piebilda, ka noziegumu piedošana un aizmiršana kļūs par sēklu nākamajam agresijas uzliesmojumam un nākamajam iebrukumam: “Un es uzskatu, ka tā būtu milzīga vēsturiskā kļūda.”
Ukrainas varas iestādes informējušas, ka par Maskavas kara noziegumiem kopš pilna mēroga kara sākuma uzsākti 178 000 lietu. ANO komisija novembrī secināja, ka Krievijas varas iestādes, uzbrūkot ar lidrobotiem civiliedzīvotājiem un vardarbīgi pārvietojot un deportējot ukraiņus, pastrādājušas noziegumus pret cilvēci.
Makgrats sacīja, ka nedrīkst atņemt Krievijas agresijas un noziegumu upuriem viņu tiesības
– ir iznīcinātas miljoniem dzīvību, cilvēki ir pret viņu gribu pārvietoti, un tam ir plaši pierādījumi.
ES un cita svalstis ir izveidojušas īpašu tribunālu, lai sauktu pie atbildības Krievijas līderus. 2023.gada martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam. Tomēr Tramps un viņa komanda līdz šim nav izrādījusi interesi par Putina sodīšanu. Tā vietā ASV prezidents regulāri pozitīvi novērtē Krievijas diktatoru, un bieži norāda, ka viņam ar Putinu izdodas labas sarunas. Tāpat Tramps izteicis cerību veidot ekonomisko sadarbību ar Krieviju, un abi pat apsprieduši iespēju pēc kara beigām organizēt hokeja spēles Krievijā un ASV. Arī sākotnējais 28 punktu miera plāns bija izstrādāts par labu Krievijai. Tajā bija paredzēts, ka Krievija atgriezīsies starptautiskajā ekonomikā, un tā tiks aicināta no jauna pievienoties G7 valstu grupai.
Miera plāna sāktnējā variantā bija rakstīts, ka ASV uzsāks igtermiņa sadarbību ar Krieviju enerģētikas, dabas resursu, infrastruktūras, mākslīgā intelekta, datu centru, retzemju metālu ieguves un citās sfērās. Tāpat tika rosināts pakāpeniski atcelt sankcijas pret Maskavu, tomēr ES valstu līderi pret to iebilduši, norādot ka bloka sankciju atcelšana ir tikai ES jautājums.
Tiesa, ne visi Eiropā vēlas izdarīt spiedienu uz Krieviju. Ungārija atkārtoti kavējusi jaunu sankciju ieviešanu, īpaši enerģētikas jomā, jo ir ļoti atkarīga no agresorvalsts naftas un gāzes. Arī Vācijā atsevišķas amatpersonas runājušas par sankciju atcelšanu, lai varētu izmantot “Nord Stream” dabasgāzes cauruļvadus.
Lasiet arī: ASV valsts sekretārs norāda uz produktīvām sarunām par miera plānu