Pirms Leifs Eriks Holms (Leif-Erik Holm) kļuva par “Alternatīva Vācijai” (AfD) galveno kadidātu Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālājā zemē, viņs bija populārs dīdžejs vietējā radio, un viņa virzīšana priekšplānā iezīmē partijas vēlmi mainīt savu tēlu, raksta “Politico.”
Aptaujas rāda, ka AfD šobrīd ir vadošajā vietā – tā gūst 38% vēlētāju atbalstu. Tas nozīmē, ka iespējas kļūt par valdošo spēku Vācijas valdībā ir lielas, un varas groži – ļoti tuvu. Holms ir tā tipa kandidāts, ko vismaz daži AfD līderi vēlas redzēt sarakstu augšgalā. Viņa izturēšanās ir cienīga, un Holms izvairās no provokatīvas retorikas, ko līdz šim piekopuši partijas pārstāvji. Viņš norādījis, ka meklē dialoga iespējas ar politiskajiem oponentiem. Jautāts, ko viņa partija darīs, ja tiks pie varas, Holms atbildēja ar visnotaļ nekaitīgiem rosinājumiem – vairāk ieguldīs izglītībā, tostarp STEM priekšmetos, un nodrošinās, ka imigrantu bēri ir apguvuši vācu valodu, pirms uzsāk skolas gaitas. Holms piebilda, ka esot jauks cilvēks.
Tomēr zem jaukā cilvēka tēla ir skaidrs politsks aprēķins. Viena no partijas līderēm, Alise Veidela (Alice Weidel) cenšas panākt politiskā spēka tēla maiņu, un uzskata, ka AfD netiks pie reālām varas pozīcijām, ja neatteiksies no kandidātiem, kas atklāti pauž ekstrēmistiskus uzskatus. Tas nozīmē novēršanos no pretrunīgi vērtētajiem partijas līderiem, piemēram, Bjorna Hokes (Björn Höcke), kuru tiesa atzina par vainīgu aizliegta SA vienības saukļa izteikšanā, un Maksimiliāna Kraha (Maximilian Krah), kurš pērn paziņoja, ka viņš nekad neteiktu, ka jebkurš, kurš nēsājis SS formu, ir automātiski uzskatāms par noziedznieku.
Tā vietā vismaz Veidela un viņas saiedrotie uzskata, ka piemērotākie kandidāti ir tādi kā Holms, kurš spēj rādīt nosvērtāku partijas tēlu. Tomēr pārmaiņas ir virspusējas, un pat Veidelai ne vienmēr izdodas nomaskēt uzskatus.
Kopš izveidošanas 2013.gadā AfD ir kļuvusi ekstrēmāka, un savus arvien radikālākos vēlētājus pulcē ap migrācijas jautājumu.
Vācijas Iekšējās izlūkošanas aģentūra, kuras uzdevumus ir novērot grupējumus, kas uzskatāmi par pretvalstiskiem, šogad AfD iekļāva ekstrēmistu grupējumu sarakstā. Tagad Veidela cenšas pieklusināt vismaz atklātu ekstrēmismu. Centieni ir vērsti uz to, lai padarītu partiju tīkamāku konservatīvajiem, un izvairītos no Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) centriski labējās apvienības mēģinājumiem liegt partijai vadīt koalīciju.
Nav gluži tā, ka Veidelas pūles radīt glītāku partijas tēlu atbalstītu liela AfD daļa, it sevišķi Vācijas austrumu reģionos, kur partija ir īpaši populāra. Daži norāda, ka partija popularitāti guvusi tieši laikā, kad kļuva radikālāka savos uzskatos.
Tomēr Veidela turpina uzņemto virzienu – padarīt partijas tēlu maigāku. Viņa centusies aizvirzīt partiju no saiknes ar kremli, tā vietā mēklējot atbalstu pie republikāņiem ASV. Kāda persona, kam zināms veidelas domu gājiens, norādīja, ka AfD turpmāk “cīnīšoties kopā ar balto bruņinieku, nevis melno.”
Šogad, lai novērstu iespējamo aizliegumu, kas varētu kaitēt partijas tēlam, tika izformēta ar AfD saistīta ekstrēmistiska jauniešu grupa, un
partija novembra nogalē izveidojusi jaunu jauniešu organizāciju, ko tieši kontrolēs partijas vadība.
Arī citas Eiropas galēji labējās partijas cenšas mainīt tēlu. Francija Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) partija izvēlējusies sevi vairs nesaistīt ar AfD Eiropas Parlamentā. Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni (Giorgia Meloni) partija savukārt pieklusinājusi āgrāk izteikti eiroskeptisko tēlu. Runājot par AfD, pārmaiņas ir ne tik daudz saturā, kā ārējā tēlā. Zem veidelas centieniem nogludināt partijas reputāciju joprojām virmo ekstrēmisms.
Iespējams, neviens neiemieso spriedzi AfD vairāk par Ulrihu Sigmundu (Ulrich Siegmund), kurš ir partijas vadošais kandidāts Saksijas-Anhaltes federālajā zemē. Tur partija aptaujās gūst 40% vēlētāju atbalstu, un uz šo vietu partija liek vislielākās cerības, lai nodrošinātu iekļūšanu valdībā.
Tāpat kā Holms, arī Sigmunds cenšas radīt ikdieniška cilvēka tēlu. Pat konkurējošo partiju pārstāvji viņu apraksta kā draudzīgu un pieejamu. Ar vairāk nekā pusmiljonu sekotāju sociālajā tīklā “TikTok,” Sigmunds sasniedz lielāku auditoriju nekā jebkurš cits Vācijas politiķis. Tajā pašā laikā viņš ir skaidri redzami saistīts ar partijas ekstrēmāko daļu. Sigmunds piedalījās slepenā labējā spārna ekstrēmistu sapulcē, kurā esot ticis apspriests plāns par migrantu deportāciju. Kad pērn ziņas par sapulci nonāca atklātībā, Vācijā izcēlās protesti pret partiju, un uz laiku tika iedragāta AfD popularitāte aptaujās. Runājot ar “Politico,” Sigmunds norādīja, ka
slepenā tikšanās esot bijusi tikai “pļāpas, dzerot kafiju,” un patiesais skandāls esot bijis tas, kā mediji pārspīlēja tikšanos.
Viņš sevi aprakstīja nevis kā bīstamu ekstrēmistu, bet gan kā ikdienišķu puisi, kam rūpot viņa valsts. Tomēr arī Sigmundam neizdevās līdz galam apslēpt “āža kāju.” Viņs aizstāvēja frāzes “Visu Vācijai!” lietošanu, kas viņa kolēģim sagādāja problēmas ar likumu. Sigmunds uzsvēra, ka tas pat nebūtu jāapdomā – savai valstij ir jādod viss: “Un es domāju, ka tam ir jābūt atskaites punktam katram politiķim – darīt visu, kas iespējams, savas valsts labā, jo tādēļ viņi ir ievēlēti un par to saņem algu.”
Sigmunds arī nepiekrita, ka vāciešiem jāizvairās no šādiem izteikumiem, jo nacisti veikuši vēsturē lielāko noziegumu pret cilvēci. Viņš norādīja, ka šāds skaidrojums ir pārspīlēts un atrauts no realitātes, un, viņaprāt, svarīgi ir skatīties uz priekšu, nevis atpakaļ. Tāpat Sigmunds neuzņēmās teikt, ka nacisti pastrādājuši lielāko noziegumu pret cilvēci, jo viņš “nevarot novērtēt visu cilvēci.”
AfD līderi privāti norādīja, ka jaunā politiķa izteikumi apgrūtina tēla uzlabošanu. Šada retorika var arī ievērojami apgrūtināt partijas atzīšanu ārvalstīs. Partija cenšas veidot saikni ar ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrāciju. Tāpat Veidela vairākkārt Budapeštā tikusies ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu (Viktor Orbán), un mēģina atjaunot saikni ar Francijas labējiem spēkiem.
Ne visi partijā atbalsta Veidelas mēģinājumus novērsties no Maskavas. Viens no AfD līderiem, Tino Hrupalla (Tino Chrupalla) nesen Vācijas sabiedriskajai televīzijai sacīja, ka Vladimira Putina vadītā Krievija neradot draudus Vācijai. Līdz ar to AfD virziens lielā mērā ir atkarīgs no tā, kurai partijas vadošajai figūrai izdosies panākt sava skatījuma atbalstu.
Lasiet arī: Vācijas galēji labējie radikāļi meklē un saņem atzīšanu ASV