Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta veidotajā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija šogad ierindota 24. vietā starp 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ziņo Labklājības ministrijā (LM).
Salīdzinoši pērn Latvija šajā indeksā tika ierindota 19. vietā.
Šogad Latvija šajā vērtējumā guvusi 56,7 punktus, kamēr pērn šis rādītājs bija 62,6 punkti.
Latvijā dzimumu līdztiesības jomā ir novērojami uzlabojumi, taču, kā liecina 2025. gada rezultāti, atšķirība starp Latvijas un ES vidējiem rādītājiem pieaug.
ES indekss 2025. gadā ir 63,4 punkti no 100 punktiem.
Kopš 2015. gada Latvijas indekss ir uzlabojies par 3,7 punktiem, bet kopš 2020. gada – par 0,4 punktiem. Uzlabojums galvenokārt saistīts ar zināšanu jomu.
Labākie rezultāti Latvijai ir darba jomā, iegūstot 77,6 punktus un ieņemot 3. vietu ES. Tas galvenokārt saistīts ar augstu sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni kopumā, kur Latvija iegūst 91,0 punktus. Pilna laika ekvivalenta (FTE) nodarbinātības līmenis sievietēm ir 52% un vīriešiem – 64%, kas atspoguļo pieaugumu kopš 2015. gada. Tomēr vīriešu nodarbinātība uzlabojusies nedaudz vairāk, palielinot atšķirību starp sievietēm un vīriešiem.
Īpaši zemi nodarbinātības rādītāji ir cilvēkiem ar zemu izglītību un tiem, kas dzimuši ārpus valsts, bet vislielākā dzimumu atšķirība darba jomā ir cilvēkiem ar vidējo izglītību.
Kopumā segregācija darba tirgū ir zemāka nekā ES vidēji, 27% sieviešu strādā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā kā speciālistes un 43% sieviešu ieņem vadītāja amatus.
Vienlaikus kopš 2015. gada ienākumu nevienlīdzība kopdzīvē esošiem pāriem ir palielinājusies. Atšķirība ir īpaši pieaugusi pāriem ar bērniem un pāriem vecumā no 25 līdz 49 gadiem.
Tomēr kopš 2015. gada ir samazinājies nodarbināto īpatsvars, kam ir risks nonākt nabadzībā. Sievietēm tie ir 16%, bet vīriešiem – 12%.
Secināts, ka visvairāk uzlabojumu nepieciešams zināšanu jomā. Šajā jomā Latvija ieņem pēdējo vietu ES, iegūstot 43,5 punktus. Būtiskākais faktors, kas ietekmē šo rezultātu, ir segregācija izglītības jomās – Latvija šeit ir 27. vietā ES ar 30,2 punktiem. Kopš 2015. gada nemainīgi vairāk nekā četri no pieciem absolventiem izglītības, veselības un labklājības, humanitāro zinātņu un mākslas jomā ir sievietes. Savukārt zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomās sieviete ir katrs trešais absolvents.
Saglabājas augsts sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars – tas veido 57% vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, salīdzinot ar 32% vīriešu. Atšķirības starp dzimumiem ir īpaši lielas personu ar invaliditāti vidū, skaidro LM.
Tāpat dati liecina, ka joprojām sievietes daudz vairāk nekā vīrieši velta laiku mājas darbiem un bērnu aprūpei. Tā 41% sieviešu, kurām ir bērni vecumā līdz 11 gadiem, bērnu aprūpei velta piecas stundām vairāk nekā vīrieši, kas tam vairāk laika velta 15% gadījumu. Savukārt ikdienas mājsaimniecības darbos (gatavošana, uzkopšana, veļa) sievietes iesaistās 56% gadījumu, bet vīrieši – 29%.
Tikmēr savu veselību kā “labu” vai “ļoti labu” vērtē 46% sieviešu un 53% vīriešu. Paredzams, ka 26% sieviešu 65 gadu vecumā savas vecumdienas pavadīs labā veselībā, salīdzinot ar 32% vīriešu šajā vecuma grupā. Šis rādītājs ir viens no zemākajiem ES. Turklāt tikai 23% sieviešu un 27% vīriešu regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vai patērē vismaz piecas porcijas augļu un dārzeņu dienā.
LM norāda, ka 2025. gadā Dzimumu līdztiesības indeksam ir veikts pirmais būtiskais uzlabojums kopš 2013. gada. Tas ietver atjauninātus rādītājus, jaunus datu avotus un lielāku uzsvaru uz individuālajiem, ne tikai mājsaimniecību, datiem, kā rezultātā indekss sniedz “precīzāku dzimumu līdztiesības situācijas pārskatu, jo mainījusies ir ES politika šajā jomā, lielāks uzsvars ir uz digitalizāciju, aprūpi, STEM jomu, veselīgu novecošanos”, skaidro LM.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts jauno metodoloģiju Dzimumu līdztiesības indeksam ir piemērojis arī par iepriekšējiem gadiem, lai varētu izsekot tendencēm laika gaitā.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir neatkarīga ES aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un attiecīgajās valstu politikas jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts sāka savu darbu 2010. gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss tiek publicēts katru gadu.
Lasiet arī: Sabojājot robežas žogu, Krievijas pilsonis nokļūst Latvijā
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!