Francijas galēji labējās partijas “Nacionālā apvienība” līderis Žordāns Bardella (Jordan Bardella) norādījis, ka lielākoties piekrīt ASV Valsts drošības stratēģijā paustajām bažām par Eiropu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Baltais nams decembra pirmajās dienās publiskoja jauno Valsts drošības stratēģiju, kurā atspogu;lojas prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) skatījums uz problēmām pasaulē un Eiropas situāciju, un daudzi uzskata, ka Eiropa nepelnīti kritizēta.
Runājot BBC raidierakstā “Political Thinking,” Bardella slavēja Trampa redzējumu par “amerikāņu pašlepnumu,” tomēr skaidri uzsvēra, ka nevēlas, lai Eiropa kalpotu kādam lielam spēkam. Viņš norādīja, ka pāri rietumu demokrātijām jūtamas brīvības un nacionālā pašlepnuma vēsmas.
Plašajā intervijā BBC 30 gadus vecajam politiķim, kuram aptauju rezultāti paredz labas izredzes Francijas prezidenta vēlēšanās, tika vaicāts arī par “Nacionālās apvienības” (RN) politisko vēsturi un nostāju attiecībā uz imigrācijas jautājumiem. Bardella sacīja, ka piekrīt lielākajai daļai Trampa administrācijas izteikto bažu par iespējmo Eiropas “civilizācijas sabrukumu.” Viņš norādīja, ka masveida imigrāicja un un Francijas pēdējo 30 gadu valdību vaļīgā attieksme migrācijas jautājumos satricina Eiropas valstu un rietumu sabiedrības pamatus.
Ārkārtas vēlēšanas 2024.gada jūnijā ļāva RN kļūt par plašāk pārstāvēto spēku Francijas parlamentā, tomēr koalīciju izveidoja kreisā spārna partijas. Nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas plānotas 2027.gadā, un
“Le Figaro” nesen veiktā aptauja liecina, ka Bardella varētu iegūt 44% balsu.
Viņš ir mazliet priekšā partijas redzamākajai personai Marinai Lepēnai (Marine Le Pen), kuras kandidatūra ir šaubīga – viņa atzīta par vainīgu Eiropas Savienības līdzekļu piesavināšanās lietā un turpmākos piecus gadus nedrīkst piedalīties vēlēšanās. 2026.gada sākumā tiks izskatītā Lepēnas apelācijas sūdzība, un rezultāts noteiks, vai viņa var kandidēt uz prezidentes amatu.
Bardella atvairīja pieņēmumu, ka situācija abu starpā radījusi spriedzi, un paziņoja, ka ar Lepēnu viņu saista uzticība un draudzība. Viņš sacīja, ka cīnīsies Lepēnas pusē, lai viņa varētu uzvarēt apelācijas tiesā.
RN 1972.gadā dibināja Lepēnas tēvs. Viņš vairākkārt notiesāts par holokausta noliegšanu, un bija zināms ar saviem ekstrēmistikajiem uzskatiem rasu jautājumā. Tāpat kā daudzi citi RN politiķi pēdējo gadu laikā, arī Bardella distancējās no Lepēnas tēva uzskatiem. Jautāts par partijas rasistisko un antisemītisko vēsturi, Bardella noraidīja apsūdzības, ka partija jelkad būtu izmantojusi argumentus, kas varētu būt aizvainojoši kādai Francijas iedzīvotāju daļai.
Bardellas pārstāvētā partija zināma ar aso nostāju pret imigrāciju,
un ilgstoši centusies panākt stingrāku migrācijas likumu ieviešanu, tostarp samazinot sociālo atbalstu. Politiķis sacīja, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas, Francija vairs nebūs masu migrācijas galamērķis, un viņa pirmais darbs amatā būtu izsludināt referendumu par migrāciju. Viņš piebilda, ka tas ļautu Francijai atgūt kontroli pār savām robežām.
Tomēr Francijas likumdošana nosaka, ka referendumu var rīkot tikai par noteiktiem jautājumiem, un migrācija nav to vidū, tātad vispirms būtu jāveic labojumi valsts pamatlikumā. Lai to panāktu, RN jāiegūst prezidenta amats, un jāiegūst arī absolūtais vairākums parlamentā – vai jāiegūst pietiekami daudz sabiedroto.
Bardella, kurš uzaudzis Parīzes tuvumā un kura vecāki ir iebraucēju izcelsmes, novilka skaidru robežu starp tiem, kas dzimuši Francijā, bet noliedz valsts vērtības un kārtību, un tiem, kas dara visu, lai kļūtu par francūžiem – apgūst valodu, kultūru un valsts vērtības. vaicāts, ko nozīmē būt francūzim, ja nepietiek ar piedzimšanu valstī, Bardella sacīja, ka būt francūzim ir gods, kas sniedzas pāri birokrātijai.
Politiķis uzsvēra, ka aizstāv sekulārismu un uzskata, ka islāms šobrīd kļuvis par politisko projektu,
kas vēlas uzspiest savus noteikumus Francijas sabiedrībai.
jaunā politiķa nostāja attiecībā uz Ukrainu arī ir atšķirīga no pašreizējās, centriskās valdības skatījuma. Lai gan Bardella norādīja, ka Krievija rada daudzveidīgus draudus Francijas un Eiropas interesēm, un Kijivai arī miera noslēgšanas gadījumā nepieciešamas drošības garantijas, viņš izslēdza iespēju uz Ukrainu nosūtīt Francijas karavīrus. Pašlaik pie varas esošā valdība rosinājusi Ukrainā izvietot savus spēkus, tiesa, tālu no frontes līnijas. Bardella uzskata, ka tāds lēmums veicinās situācijas saasinājumu, īpaši ņemot vērā to, ka Francijai ir kodolieroči, un Putinam ir nolūki, kuru tvērums ir neskaidrs.
Lasiet arī: Sajūtot varas tuvumu, Vācijas galēji labējie cenšas uzlabot tēlu