Teju piektā daļa lietuviešu atzīst, ka pēdējos gados devuši naudu vai kādu citu atlīdzību apmaiņā pret medicīnas pakalpojumiem.
Aptauju Lietuvas sabiedriskā medija uzdevumā veica uzņēmums “Baltijos Tyrimai.”
Ārsti un Īpašais izmeklēšanas dienests (STT) norāda, ka situācija pamazām uzlabojas, bet “aplokšņu kultūra” spītīgi negrib pamest medicīnas jomu, un to veicina ilgstoši pastāvējuši pieņēmumi un zemais mediķu atalgojums. Lietuvas mediķu kustības valdes locekle Auristīda Gerļakiene (Auristida Gerliakienė) norādīja, ka daži pacienti joprojām ierodas slimnīcās un poliklīnikās ar aploksnēm vai pat dāvanu somām. Piedāvātās veltes ir dažādas – no olām, medus un kūpinātas gaļas līdz šokolādei, vīnam un šampanietim.
lai gan kopumā nelikumīgās pateicības iet mazumā, “aplokšņu kultūra” Lietuvā joprojām ir izplatīta. Lietuvas Jauno ārstu apvienības ievāktie dati liecina, ka puse aptaujāto uzskata veselības aprūpes sistēmu par korumpētāko jomu valstī. Viens no pieciem respondentiem atzina, ka piedāvājis mediķiem naudu, un viens no desmit norādīja, ka to darījis arī reģionālajās slimnīcās. 20% no aptaujātajiem sacīja, ka viņiem tieši prasīta nauda.
STT uzsvēra, ka jebkāda materiāla atlīdzība, pat āboli no paša dārza vai marinējumu burciņa, ir nelikumīga, ja tiek piedāvāta apmaiņā pret ārsta profesionālo pienākumu pildīšanu.
Saskaņā ar “Baltijos Tyrimai” aptaujas rezultātiem,
15% no respondentiem nesenā pagātnē devuši medicīnas darbiniekiem naudu vai dāvanas.
Trīs ceturtdaļas aptaujāto nav mediķus papildus atalgojuši, un teju 10% norādīja, ka pēdējos gados vispār nav apmeklējuši ārstniecības iestādes. Aptauja liecina, ka nelikumīgus maksājumus vairāk veic sievietes nekā vīrieši, tāpat to vairāk dara pensionāri un personas, kuru mājsaimniecības ienākumi ir mazāki par 1200 eiro mēnesī.
Lietuvas mediķu kustības locekļi uzsver, ka notiekošās veselības sistēmas reformas varētu saasināt problēmu. Gerļakiene norādīja, ka sabiedrībā joprojām ir spēcīga pārliecība, ka tad, ja ārstam tiks kaut kas iedots, palīdzība tiks sniegta ātrāk vai tā būs kvalitatīvāka. Viņa piebilda, ka nelikumīgi maksājumi neveicinās labāku veselības aprūpi, bet patiesais risks, ko rada “aplokšņu kultūra,” ir ilgāks gaidīšanas laiks visiem.
Lietuvas veselības ministra komunikācijas padomniece Irmina Frolova-Milašiene (Irmina Frolova-Milašienė) informēja, ka jaunākās izmaiņas likumdošanā paredzētas, lai padarītu sistēmu caurspīdīgāku un panāktu, ka pacienti saprot, kādi pakalpojumi viņiem pienākas. Tas attiecas arī uz privātas medicīnas sektoru.
Korupcija veselības aprūpē var darboties abos virzienos, un arī ārsti mēdz prasīt papildus atlīdzību. STT Pretkorupcijas izglītošanas nodaļas vadītājs Bens Aldakausks (Benas Aldakauskas) norādīja, ka abām pusēm situācijai jāpieiet tieši, un nedrīkst baidīties no risinājuma meklēšanas. Viņš sacīja, ka pacientiem ir jāziņo slimnīcas vadībai, policijai vai STT, ja ir aizdomas par kukuļdošanu, un tālāk rīcība būs atkarīga no situācijas un tā, kura puse piedāvājusi vai pieprasījusi kukuli, un var sekot gan disciplinārlietas ierosināšana, gan krimināllieta.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2773089/envelope-culture-persists-patients-in-lithuania-give-gifts-or-cash-for-medical-care
Lasiet arī: Bulgārijas valdība atkāpjas; priekšā neskaidrs politiskais periods