Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs (Aleksandar Vučić) sasaucis nacionālo drošības padomi, lai apspriestu augošo spriedzi starp Kosovas varas iestādēm un etnisko serbu minoritāti, raksta BBC.
Sestdienas, 10.decembra, rītā Kosovas ziemeļu daļā, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir etniskie serbi, uz Eiropas Savienības (ES) policijas spēkiem raidītas apdullinošās granātas. Notikušas arī apšaudes ar nenoskaidrotu personu grupām. Etniskie serbi bloķēja ceļus pēc tam, kad Kosovas policija nosūtīta risināt konfliktu par automašīnu reģistrācijas numura zīmēm.
Serbija atsakās atzīt Kosovas neatkarību. Kosova, kuras iedzīvotāju vairākums ir etniskie albāņi, atdalījās no Serbijas pēc kara, kas norisinājās 1998.–1999.gadā.
NATO, kuras miera uzturētāji atrodas Kosovā, brīdinājusi visas iesaistītās puses izvairīties no provokācijām. Arī ES izteikusi līdzīgu aicinājumu, brīdinot, ka netiks pieļauti uzbrukumi ES policijai.
ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels (Josep Borrell) atkārtoti atgādināja, ka gan Kosovai, gan Serbijai jārūpējas par situācijas deeskalāciju. «Ir jāatrod veids, kā beigt grautiņus uz ielām un barikāžu veidošanu,» Borels piebilda.
Pēdējās nekārtības izraisīja serbu izcelsmes bijušā polista arests 10.decembrī. Vučičs norādīja, ka vēlas panākt mieru. Kosovas premjerministrs Albins Kurti (Albin Kurti) raksturoja protestētājus kā «kriminālas bandas», un aicināja NATO miera uzturēšanas spēkus novākt barikādes.
Kosovas policija informējusi, ka tās spēki 10.decembra vakarā iekļuvuši apšaudēs vairākās vietās netālu no ezera, kas robežojas ar Serbiju. Policija atbildējusi ar pretuguni.
Kosova nosūtīja policiju uz serbu apdzīvotajiem reģioniem pagājušās nedēļas beigās, un as vēl vairāk palielināja spriedzi. Nesaskaņas par automašīnu reģistrācijas numuriem virmo jau vairākus mēnešus. Priština ir izdevusi rīkojumu nomainīt visas Serbijā izdotās numura zīmes pret Kosovas numura zīmēm, savukārt tur dzīvojošie etniskie serbi neatzīst Kosovas valdību.
Vučičs norādīja, ka policijas spēku izmantošana ir pretrunā ar iepriekšējiem miera līgumiem. Serbijas prezidents gan plāno lūgt atļauju NATO miera uzturētājiem, lai varētu nosūtīt Serbijas policiju un armiju uz nemierīgajiem reģioniem, tomēr viņš izteica šaubas, kas tas tiks ļauts.
Lasiet arī: Kosovā turpinās konflikts par reģistrācijas numuriem
