Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Manoels de Oliveira Guterrešs prasījis Latvijai atļauju pārņemt sankcionēta Krievijas miljardiera firmai piederošus minerālmēslus, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Tie glabājas Rīgas ostā un tās reidā, turklāt lūguma pamatā, kā vēsta raidījuma veidotāji, ir paša uzņēmuma «vētraina» darbība. Viņu rīcībā ir vēstule, ko rakstījis minerālmēslu īpašnieks URALHIM. Tas pieder Eiropas Savienības sankciju sarakstos iekļautam, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātam miljardierim Dmitrijam Mazepinam.
Vēstule ir adresēta Latvijas Ārlietu ministrijai, un tajā lūgts ļaut minerālmēslu kravas – kas bija paredzētas eksportam un iestrēga ostā – nosūtīt trūkumcietējiem uz Āfriku. Šo kravu apjoms ir aptuveni 200 000 tonnu. Ar līdzīgu lūgumu oktobrī pie Valsts prezidenta Egila Levita vērsās arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Manoels de Oliveira Guterrešs (António Manuel de Oliveira Guterres).
Kā jau ziņots, valdība – konsultējoties ar Eiropas Komisiju – nolēma, ka Latvija ļaus ANO šos krājumus no Rīgas ostas aizvākt. Ar vienu noteikumu: Mazepina firma no tā negūs nekādu finansiālu labumu, bet nodod minerālmēslus ANO kā ziedojumu. Tādā gadījumā kravu izvešana nebūtu sankciju pārkāpums.
Valsts prezidents raidījumam uzsvēra, ka sadarbība šajā jautajumā ir iespējama tikai ar ANO: «Latvija ievēro visas sankcijas, un Latvija iestājas par vēl stingrākām sankcijām». Valsts iestāžu sadarbība ar sankcionētiem uzņēmumiem vai personām nav iespējama.
Nekā personīga – atgādinot, ka minerālmēsli ir sprādzienbīstami ne tikai politiski, bet arī pavisam burtiski – vēsta, ka par to eksportu uz «trešās pasaules valstīm» jau spriests jūnijā Stambulā. Tad tur notika ANO, Krievijas, Ukrainas un Turcijas sarunas par graudu eksportu no Ukrainas.
Jūlijā ANO īpaša pārstāve Latvijā uzsākusi neformālas konsultācijas par sankcionētā Mazepina firmas kravu izvešanu uz Āfrikas valstīm. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs raidījumam atzina, ka uzņēmums un Krievijas puse izvērsuši diezgan «vētrainu» darbību ANO ietvaros. Līdzīgs lūgums izteikts Beļģijas, Nīderlandes un Igaunijas valdībām.
Ministrs skaidro: «Faktiski viens no apsvērumiem, kāpēc gan Eiropas Savienība, gan G7 valstis dara visu, lai maksimāli nodrošinātu tā saucamo globālo dienvidu valstis gan graudiem, gan minerālmēsliem, ir Krievijas izvērstā propagandas kampaņu par to, ka tieši rietumu sankcijas, tieši ASV un Eiropas Savienības sankcijas ir novedušas pie tās situācijas, kāda šobrīd ir – cenu pieaugums, trūkums gan graudu, gan minerālmēslu ziņā.»
Rinkēvičs nevar pateikt, cik liela ietekme, piemēram, šajā ANO rīcībā bijusi uzņēmuma vai, piemēram, Krievijas rīcībai.
«Es tikai varu teikt, ka tas ir arī mēģinājums no Krievijas puses, protams, kapitalizēt maksimāli gan diplomātiskajos centienos ar dienvidiem, gan propagandas centienos. Bet mēs vienmēr esam skaidri uzsvēruši, ka [..] Krievijas iebrukums un karš Ukrainā ir cēlonis šai situācijai,» Nekā personīgi sižetā uzsver ministrs.
Viena no vēstulēm, ko sankcionētā Mazepina pārstāvji rakstījuši Ārlietu ministrijai, mudina Latvijai sekot ANO rīkojumam «steidzami nodrošināt mēslošanas līdzekļu pieejamību valstīm, kuras ir visvairāk pakļautas pārtikas trūkumam». Tajā URALHIM arī sūdzas, ka Mazepina Latvijā reģistrētais uzņēmums Uralkali Trading – tā tirgo minerālmēslus otrai viņa kompānijai Riga Fertilizer Terminal (RFT), kas savukārt preci krauj kuģos – par sankcionēto kravu glabāšanu palikusi parādā pusmiljonu eiro, un lūdz piekļuvi kontam Rietumu bankā, lai parādu varētu nomaksāt.
Atbilstoši valdības lēmumam, sankcionētā Mazepina uzņēmumu minerālmēsli tiks pārņemti kā ziedojums. Tālāk kravas – tikai ar Latvijas saskaņojumu! – tiks nodotas kādai no Āfrikas vai Latīņamerikas valstīm. Valsts pagaidām nav izvēlēta, jo minerālmēslu kvalitāti šobrīd pārbauda Pasaules pārtikas programmas inspektori, pārliecinoties par to derīgumu. Visu darbu – aizvešanu, minerālmēslu papildus apstrādi – uzņemas veikt ANO.
Nekā personīgi skaidro: tieši pirms deviņiem gadiem – 2013.gada 18.decembrī – Rīgas ostā, skanot Krievijas himnai, atklāja minerālmēslu pārkrautuvi, kas pieder uzņēmumam Riga Fertilizer Terminal. Pasākumā klāt bija daudzi toreizējie Latvijas politikas smagsvari. Arī Aivars Lembergs, tāpat Ainārs Šlesers, kurš tobrīd centās atgriezties politikā ar partiju Vienoti Latvijai. Svinīgajā brīdī līdzas Šleseram manāms neliela auguma vīrietis, kam tad žurnālisti uzmanību nav pievērsuši.
Tieši viņš, Dmitrijs Mazepins, ir Riga Fertilizer Terminal īpašnieks. Viņš arī pārvalda Krievijas minerālmēslu ražošans milzi URALHIM. Pirms deviņiem gadiem Šlesers slēpa savu saistību ar biznesiem Rīgas ostā un arī ar Mazepinu. Tagad ir publiski zināms, ka Šlesera un Andra Šķēles cilvēki pārvalda SIA Rīgas tirdzniecības osta, kas ir RFT mazākuma akcionārs, atgādina Nekā personīgi.
Šā gada 24.februārī – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – Mazepins un citi uzņēmēji Kremlī ar Putinu sprieda, kā apkarot Rietumu sankcijas. Mazepina biznesam Rīgas ostā ir «norauts stopkrāns», tāpat arī URALHIM piederošajā uzņēmumā Ventamonjaks Ventspilī. Tajā mazākuma akcionārs ir AS Halcyon Capital, kurā patiesā labuma guvējs ir Lemberga znots Jānis Austriņš.
Nedēļu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Sanktpēterburgas ienāca Singapūrā reģistrēts kuģis Asian Majesty. Krievijā tas jau bija daļēji piepildīts, bet RFT terminālī kuģī vēl iekrāva kālija hlorīdu kravu, kas pieder Maurīcijā reģistrētai sankcionētā Mazepina firmai.
Milzīgais kravas kuģis Rīgas ostu pameta, bet Latvijas ūdeņus atstāt tam sankciju dēļ aizliedza.
Kopš 5.marta tas ar bīstamo minerālmēslu kravu joprojām ir noenkurojies Rīgas līcī un aplūkojams arī publiskajā kuģu radarā. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš apstiprina, ka saņemts lūgums kuģim ienākt ostā, ja jūra aizsals. Līdzīgs lūgums izteikts arī ostai Ventspilī.
«Ja mēs runājam par pašu kuģi, arī kuģim nekas nedraud un noteikti arī kuģa kravai nekas nedraud. Tā jau ir kuģa atbildība. Tad kuģa kapteinis acīmredzot tad sauktu, kliegtu un bļautu,» raidījumā izteicās Zeltiņš. Kā informējis Valsts vides dienests, RFT vēl nesen atradās 89 tūkstoši tonnu minerālmēslu. Ko ar tiem darīt, Latvijas iestādēm nebija skaidrs. Vides uzraugi cēla trauksmi, ka šo vielu nepareiza uzglabāšana var radīt pat sprādziena draudus.
Putins, atsaucoties uz «vairāku Āfrikas valstu līderu» viņam pausto neizpratni, nodēvēja par nepieņemamu minerālmēslu bloķēšanu, kas paredzēti pasaules nabadzīgākajām valstīm. Šādu pozīciju Krievijas prezidents nesen pauda «darba tikšanās» laikā ar Mazepinu. Krievijas propagandas televīzijas demonstrēja sižetu, kurā miljardieris sūdzas savam saimniekam: paši gatavi ziedot savus minerālmēslus nabadzīgajiem Krievijas draugiem Āfrikā un Latīņamerikā, bet sliktie Rietumi, tajā skaitā arī Latvija, to darīt neļaujot.
Mazepins apgalvo, ka Latvijas, Igaunijas, Beļģijas un Holandes ostās iesaltētas 262 tūkstoši tonnu URALHIM minerālmēslu, tāpat citu krievu oligarhu īpašums – 52 tūkstoši tonnu, kas pieder uzņēmumam ACRON, un turpat 100 tūkstoši tonnu, kuru īpašnieks ir Šveicē bāzētā kompānija EuroChem.
Mūsu ārlietu ministrs raidījumam Nekā personīgi šādi komentēja Putina un Mazepina paziņojumus: «Nebūsim naivi, tur ir arī tālejoši apsvērumi, jo diskusija saistībā ar Ukrainas graudu eksportu, par minerālmēsliem turpinās, un, protams, ka būs mēģinājumi atjaunot minerālmēslu tirdzniecību un tranzītu. Tie nav sankcionētie produkti. Sankcionēti ir uzņēmumi un indivīdi. Un šī ir tā sarežģītā lielā starptautiskā spēle, kurā ir cīņa par dienvidu sirdīm un prātiem. Nav vienkārši. Pats esmu ANO Ģenerālās Asamblejas laikā ticies ar daudziem Āfrikas un Latīņamerikas [..] ministriem. Jāsaka, ka jo tālāk no Ukrainas, jo vairāk ir jāskaidro un vairāk ir jācīnās par šo valstu nostāju un balsīm.»
Lasiet arī: Sankcijām pakļautos minerālmēslus ziedo ANO vajadzībām
