Kad ASV izdevās panākt trauslu pamieru Gazas joslā, eiropieši izteicās atbalstoši un slavēja panākumus, tomēr pašlaik retais ir pilnīgi drošs, ka vēlas būt daļa no Miera padomes, raksta “Politico.”
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) slavējis Miera padomi kā neatņemamu plāna daļu, lai Gazas joslā ieviestu pastāvīgu mieru. Tagad, kad atklātībā nākusi sīkāka informācija par Miera padomes uzbūvi un darbību, eiropieši sākuši dzirdēt trauksmes zvanus. Skaptiķi īpaši uzsver to, ka padomes hartā nav tiešas atsauces uz Gazu, toties runāts par plašām pilnvarām risināt starptautiskus konfliktus, kas rada bažas, ka varētu tikt radīta ANO dubultniece.
Tomēr jo īpaši ASV tradicionālos sabiedrotos Eiropā uztrauc Krievijas diktatora Vladimira Puitna ielūgšana pievienoties padomei. Tapat politiskos šķēršlus rada prasība iemaksāt vismaz vienu miljardu dolāru, ja ir vēlēšanās iegūt pastāvīgā locekļa vietu padomē. Vairāki Eiropas līderi nolēmuši, ka nav gatavi strādāt ar šādiem noteikumiem, turklāt tie ir politiķi, kas līdz šim uzturējuši draudzīgas attiecības ar Balto namu, piemēram, Itālijas premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni) un Polijas prezidents Karols Navrockis (Karol Nawrocki).
Miera padomes potenciālajiem locekļiem izteiktos ielūgumus daudzviet pavada mulsums, kas vēl vairāk padziļina Grenlandes jautājuma radīto transatlantisko plaisu. Meloni, saskaņaā ar Itālijas mediju ziņojumiem, apsver atteikšanos no dalības Miera padomē, un 21.janvārī sacīja, ka viņai nepieciešams vairāk laika piedāvājuma izskatīšanai. Meloni izjūt spiedienu no savas valdības koalīcijas, kur domas par dalību Miera padomē dalās, un
pastāv bažas, ka pievienošanās jaunajai organizācijai varētu būt pretrunā ar Itālijas konstitūciju.
Britu premjermjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer), kurš vairījies tieši kritizēt Trampu, arī ir visnotaļ vēss pret izteikto piedāvājumu. Premjera pārstāvis sacīja, ka Lielbritānija vēl izskata noteikumus, un izteica bažas par Putina un Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko iekļaušanu padomē.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) uzreiz noraidīja piedāvājumu, un viņa birojs paziņojis, ka padomes harta pārsniedz Gazas miera plāna robežas un rada nopietnus jautājumus par draudiem ANO.
Arī Nīderlande atteikusies piedalīties, un kādu dāņu amatpersona, runājot anonīmi, sacīja, ka Kopenhāgena pat nav saņēmusi ielūgumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš vēl domā par pievienošanos, 20.janvārī sacīja, ka ir sarežģīti iztēloties Ukrainu un Krieviju vienā padomē.
Putina iespējamā dalība sadusmojusi Poliju, un Trampa politskais domubiedrs Navrockis sacīja, ka viņam nebūtu problēmu pateikt Putinam acīs, ko viņš domā. Tomēr Navrockis vēl nav pieņēmis galējo lēmumu. Labēja partija PiS, ar kuru prezidents saistīts, norādījusi, ka Polija labāk būt pie sarunu galda, nekā nebūt, un ANO laiks ir pagājis. 21.janvārī, pēc tikšanās ar Trampu, polis sacīja, ka izskaidrojis ASV prezidentam – pirms piekrišanas piedalīties Miera padomē prasīs apstiprinājumu no valdības un parlamenta.
Vācija saņēmusi ielūgumu, bet vēl svārstās.
Arī Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) joprojām apsver iespējas.
Lai gan Londona nav teikusi “jā,” briti Miera padomē būs pārstāvēti – to darīs bijušais valsts premjerministrs Tonijs Blērs (Tony Blair).
Baltais nams apstiprinājis, ka Tramps 22.janvārī Davosā runās par Miera padomi, un piebilda, ka no apmēram 50 ielūgumiem apstiprinoši atbildējušas 35 valstis. Dalību apstiprinājušas Baltkrievija, Ungārija, Kazahstāna un Vjetnama. Jordānija, Turcija, Saūda Arābija, Katara un Indonēzija darījušas zināmu, ka pievienosies Ēģiptei, Pakistānai un Apvienotajiem Arābu emirātiem, un pieņems ielūgumu.
Lasiet arī: Trampa radītā Grenlandes krīze: sabiedrotie gājienu neaizmirsīs