Tas ir izlemts Senāta Administratīvo lietu departamenta pirmdienas, 12.decembra, kopsēdē, ziņo Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.
Sēdē izskatīja lietu, kurā bija izšķirams jautājums, vai nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (nodokli no kapitāla pieauguma) par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā.
Izskatāmajā lietā maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators pārdeva septiņus pieteicējai piederošus zemesgabalus. Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu, kas aprēķināts par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā pārdotā nekustamā īpašuma.
Pieteicēja uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā viņa faktiski nav saņēmusi nekādus ienākumus, bet ir cietusi tikai zaudējumus, proti, zaudējusi nekustamo īpašumu.
Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu noraidīts. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot uz tiesību normām, kas paredz, ka par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesa laikā, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, konkrēti – nodoklis no kapitāla pieauguma.
Likumdevējs nav paredzējis, ka tādā situācijā kā izskatāmajā gadījumā nodokļu maksātājs būtu atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā atsavināta nekustamā īpašuma. Turklāt, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nevar ņemt vērā jebkurus personai radušos izdevumus, bet tikai tādus, kas noteikti likumā. Tādējādi tas, vai un kā šis ienākums tiek iztērēts – vai ar to tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas vai parādsaistības – nevar ietekmēt apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību.
Taču Senāts, risinot jautājumu par to, no kādiem līdzekļiem nodoklis no kapitāla pieauguma sedzams, spriedumā arī atzīst, ka tiktāl, ciktāl tas skar nodokli no kapitāla pieauguma par ienākumu, kas gūts, maksātnespējas procesa laikā atsavinot nekustamo īpašumu,
tiesību normu teksts ir pretrunā likumdevēja plānam un noved pie faktiskās situācijas netaisnīga noregulējuma.
Senāts norāda, ka nodoklis no kapitāla pieauguma pēc jēgas atbilst maksātnespējas procesa tiešo izmaksu dabai, līdz ar to tas ir sedzams no līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot nekustamo īpašumu. Papildus Senāts vērš uzmanību, ka parastā gadījumā, lai arī nodokli no kapitāla pieauguma var maksāt no jebkuriem līdzekļiem, tomēr nodokļa maksātājs var rēķināties ar ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma atsavināšanas, lai izpildītu nodokļa samaksas pienākumu.
Senāts nesaskata pamatu atšķirīgi raudzīties uz situāciju tikai tāpēc, ka nekustamā īpašuma atsavināšana notiek maksātnespējas procesa ietvaros. Maksātnespējas procesa esībai nebūtu jāliedz iespēju parādniekam nodokļa saistību izpildīt no tiem ienākumiem, kuri šo saistību ir radījuši. Proti, nodoklis no kapitāla pieauguma par ienākumu, kas gūts, bankrota procedūras laikā atsavinot nekustamo īpašumu, būtu jāmaksā no šā paša ienākuma.
Vienlaikus Senāts atzīst, ka apstāklis, ka nodoklis no kapitāla pieauguma nav samaksāts no parādnieka mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, nevar kalpot par pamatu tam, lai parādnieks tiktu atbrīvots no pienākuma maksāt nodokli. Laikā, kad norit maksātnespējas process, parādniekam ir atbilstoši jāsadarbojas ar administratoru, lai informētu par budžetā maksājamo nodokli no kapitāla pieauguma un tā apmēru un nepieciešamību segt šīs izmaksas no parādnieka mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.
