Francijas galēji labējā partija “Nacionālā apvienība” (RN) noskaņojusies nākamgad uzvarēt prezidenta vēlēšanās, tomēr partijas attieksme pret Kremli joprojām ir neviennozīmīga, raksta “Politico.”
Savulaik RN bija starp prokrieviskākajiem Francijas politiskajiem spēkiem, bet pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā partijai nācās pārdomāt savu pozīciju. Iezīmējot toņa maiņu, RN līderi ir atkārtoti kritizējuši Krievijas diktatora Vladimira Putina uzsākot karu.
Tomēr nevar teikt, ka problēma ir novērsta. Partijas tradicionālāk noskaņotie pārstāvji joprojām atbalso Kremļa retoriku, un pūlas ietekmēt nākotnes Francijas ārpolitiku, cīnoties pret partijas jaunāko paaudzi, kas vairāk sliecas atbalstīt Ukrainu. Šai ideoloģiskajai cīņa var būt liela nozīme ne tikai Francijā, bet tā atstās arī iespaidu uz drošības ainu Eiropā kopumā. Francija ir NATO kodolspēks, kura vada centienus panākt drošības garantiju sniegšanu Ukrainai. Krievijai draudzīga administrācija pēc 2027.gada vēlēšanām varētu izjaukt ierasto kārtību NATO.
“Politico” uzrunāja vairākus partijas līderiem pietuvinātus RN biedrus, kuri pārstāv dažādas pozīcijas Kremļa jautājumā. Viņu teiktais atklāja, ka partijas spārns, kas pulcējas ap pašlaik ticamāko prezidenta amata kandidātu Žordānu Bardellu (Jordan Bardella), Krieviju redz kā draudu gan Francijai, gan Eiropai kopumā. Tikmēr tradicionālāk noskaņotā partijas daļa atbalsta Maskavas pozīciju, ka karu Ukrainā izraisījusi NATO paplašināšanās austrumu virzienā.
Amatpersona, kas tieši iesaistīta Francijas militārās politikas veidošanā, partiju aprakstīja kā sadalījušos trīs daļās.
Tradicionālo, prokrievisko daļu vada Tjerī Mariani (Thierry Mariani), savukārt Ukrainu un rietumus atbalstošu partijas daļu veido Bardellas atbalstītāji Pjēra Romēna Tjonē vadībā. Starp abām grupām ir trešā grupa, kas šiem jautājumiem pievērš maz uzmanības; tie pamatā ir prokrieviski politiķi, kas tomēr apzinās, ka vēlētaju atbalsta iegūšanai tā vairs nav laba pozīcija.
Ļoti daudz atkarīgs no tā, ko RN virzīs kā savu prezidenta kandidātu. Ja Marinai Lepēnai (Marine Le Pen) izdosies panākt, kā viņai piespriestais liegums piedalīties vēlēšanās tiek atcelts, visdrīzāk viņas vārds rotās balsošanas biļetenus. Pagaidām aptaujās pirmajās vietās ir Bardella, kas kandidēs, ja spriedums paliks spēkā.
Bardellas attieksme pret Putinu ir skarbāka, toties Lepēnas pieeju veidojusi kādreizējā Francijas prezidenta Šarla de Golla (Charles de Gaulle) virzītā politika – viņš bija naidīgi noskaņots pret ASV un uzskatīja, ka frančiem ciešāk jāsadarbojas ar Padomju Savienību. Lepēna vairākkārt solījusi Francijas aiziešanu no NATO, un joprojām ir aktuāls jautājums par daudzmiljonu aizdevumu, ko partija 2014.gadā saņēma no Maskavas.
RN, lai iznāktu no politiskās skatuves aizkulisēm, bija svarīgi mīkstināt prokremlisko retoriku.
Mērķis ir kļūt pievilcīgākiem plašākam vēlētāju lokam, tajā pašā laika stiprinot uzticību partijai. Daļēji tieši tāpēc partija 2023.gadā aizdevuma atmaksu ar Krieviju saistītam aizdevējam padarīt par skaļu izrādi. Arī karš Ukrainā paātrināja nostājas maiņu. Bardella decembrī BBC sacīja, ka viņš un partija nešaubīgi nosoda Krievijas agresiju Ukrainā.
Tajā paša laikā partijas nostāja saglabājas divējāda, īpaši runājot par vēlmi stāties pretī Maskavai. Pērn RN Eiropas Parlamenta deputāti atturējās no rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, savukārt Parīzē partijas deputāti atturējās no balsošanas simboliskajā balsojumā par militāru un politisku atbalstu Kijivai. Arī Bardellas atbalstam ir robežas – viņš izteicies pret tālās darbības rādiusa raķešu nosūtīšanu uz Ukrainu, un noraidījis iespēju pēc kara noslēguma Ukrainas teritorijā izvietot Francijas karavīrus, ja vien to neprasīs ANO mandāts.
Bardella ir EP deputāts, un 2021.gadā tika ievēlēts par partijas prezidentu. Viņš ir arī RN pārmaiņu seja. 2023.gadā intervijā franču laikrakstam “L’Opinion” politiķis sacīja, ka pastāv zināms kolektīvs naivums jautājumā par Putina nolūkiem.
Decembrī RN deputāti apstiprināja Francijas aizsardzības tēriņu palielināšanu.
Valdība lielāku līdzekļu piešķiršanu militārajām vajadzībām pamatoja ar iespējamu karu starp Krieviju un NATO.
Tjonē, kurš ir arī viens no tuvākajiem Bardellas padomdevējiem aizsardzības jautājumos, sacīja, ka RN bruņoto spēku formāta maiņu atbalstīja daļēji Krievijas radīto draudu dēļ. Tiesa, viņš uzsvēra, ka partija neatbalsta iespējama kara attēlošanu kā neizbēgamu, ja patiesībā būtu jāstrādā pie tā, kā šo risku novērst.
Tomēr, atšķirībā no Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron), pat RN Ukrainai draudzīgāk noskaņotās grupas atteikušās Krieviju dēvēt par eksistenciālu draudu.
Tjonē gan uzsvēra, ka jautājumā par Krieviju izteikti prokremliskā Mariani viedoklis neatspoguļojot visas partijas nostāju, un drīzāk esot izolēts gadījums. Pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, Mariani devās uz turieni vizītē, un vēlāk ir norādījis, ka pie kara esot vainīga arī Ukraina. Viņš arī pašlaik nevairās parādīties Krievijas medijos.
Par spīti Bardellas centieniem mainīt partijas tēlu, vecās figūras joprojām ir ietekmīgas,
un krieviem draudzīgākās personas nebūt nav nostumtas malā.
Saskaņā ar “LePoint” ziņoto, viens no tuvākajiem Lepēnas padomniekiem, Filipe Olivjē (Philippe Olivier), izrādījis aizkaitinājumu par Tjonē nostāju. Cits augstu stāvošs partijas loceklis, runājot anonīmi, Tjonē nodēvēja par “atlantišistu” – partijā, kas zināma kā pret ASV noskaņota, tas ir ievērojams apvainojums.
Jautājumā par NATO partijas nostāja ir dažāda. Tjonē norādīja, ka kopējā vadība tiktu saglabāta, un Francija RN vadībā neveiktu strauju aiziešano no NATO. Viņš arī uzsvēra, ka Francijas atbildība sabiedroto un 5.panta priekšā nav apšaubāma.
Pēdējos mēnešos partija sevi centusies parādīt kā mieru atbalstošu spēku, un vadošie partijas biedri izteikušies, ka Francijai nevajadzētu provocēt Krieviju. Partijas ģenerālsekretārs parlamentā Reno Labaje (Renaud Labaye) sacīja, ka Lepēna jau norādījusi – Francijas miera uzturētāji uz Ukrainu dosies tikai tad, ja tam būs ANO mandāts. Ja to pieprasot NATO, šāds lēmums pat netikšot apspriest, jo nozīmētu sarkana karoga vicināšanu gar Krievijas acīm.
Pērn RN biedri regulāri apsūdzēja Makronu karadarbības uzkurināšanā un Ukrainas izmantošanā, lai novērstu uzmanību no problēmām mājās.
Lasiet arī: Francijas galēji labējo līderis “lielā mērā” piekrīt ASV viedoklim par Eiropu