“Savas frakcijas vārdā, vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi šogad un arī turpmākajos gados,” partijas “Progresīvie” vārdā Ārpolitikas debatēs izteicies politiķis Andris Šuvajevs.
“Ir jāiesāk ar situācijas raksturojumu, jo tas var atšķirties atkarībā no politiskās pārliecības. Latvijas ārpolitika ir kļuvusi par iekšpolitiku. Latvijas parlamentā ir izveidojies konkurss par to, kurš būs lielāks Donalda Trampa atbalstītājs. Starpvalstu attiecībām mainoties strauji, ir sarežģīti definēt galvenās izmaiņas un saprast Latvijas lomu tajās. Tomēr es vēlos, lai Latvija runā skaidru valodu; Latvijai ir jārunā tieši, bez aplinkiem, ar pašcieņu un augsti paceltu galvu,” sacījis politiķis.
“Esmu jau pamanījis, ka Šlesera frakcija ir sākusi teikt, ka “Progresīvie” ir valstisks apdraudējums savas ārpolitikas dēļ. Ziniet, man laikam nav nepieciešams skaidrāks apliecinājums, ka mēs darām pareizi, ja Šlesera frakcija sāk šādi runāt. Grūti iztēloties lielāku komplimentu. Galu galā šī ir frakcija, kurai droši vien šobrīd ir grūti atbildēt uz jautājumu: kam pieder Grenlande?
Pasaules ārpolitikā redzam divus politiķus – Somijas prezidentu un Kanādas premjeru – kuri ir ieguvuši uzmanību un cieņu, sakot, ka pasauli nepieciešams uztvert tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kā to vēlamies redzēt. Tātad – kāda ir šī brīža pasaules starpvalstu politika? Mēs redzam divas puses jeb divas nometnes. Viena aizstāv kārtību, kas balstīta starptautiskos noteikumos un tiesībās. Šī ir kārtība, ko mūsu paaudzes zina vislabāk, jo tieši tā sekmēja Latvijas neatkarības atgūšanu,” tā Šuvajevs.
“Tikmēr otra puse uzsver, ka kārtība turpmāk jābalsta spēkā. Šī ir atgriešanās pie principiem, kas noteica pasaules kārtību līdz 1. pasaules karam, kad impērijas brīvi vienojās par teritoriju iegūšanu un pārvaldīšanu. Latvija jau reiz ir bijusi upuris impēriju ambīcijām, tāpēc arī šis redzējums mums nav gluži svešs,” piebilst parlamentārietis.
“Katru šo nostāju raksturo spriedze un pretrunas. Piemēram, starptautisko tiesību kārtība vienmēr ir bijusi atkarīga no ASV investīcijas un līdzdalības šajā sistēmā. Var, protams, pieņemt, ka tiesību kārtība ir objektīvs un no valstīm neatkarīgs izkārtojums, tomēr tas būtu naivi. Ikvienam, kurš šobrīd kaislīgi runā par vērtībām un starptautiskās kārtības principiem, ir arī jāatbild uz jautājumu, kā šī kārtība strādā, ja ASV vairs nevēlas tajā piedalīties? Atbilde nebūt nav pašsaprotama.
Tajā pašā laikā arī kārtība, kas balstīta spēkā, nav bez pretrunām. Jo galu galā runa tāpat ir par ‘kārtību’ un tā paredz noteikumus. Arī karam ir noteikumi. Pat, ja attiecību rezultātu nosaka militārs pārsvars, ikvienam sabiedrības pārstāvim ir jāskatās cauri miglai un jādefinē noteikumi, kurus veido spēks. Tad arī ir iespēja tos ietekmēt ar ieročiem, ko izmanto mazas valstis savu interešu aizstāvībā,” uzsvēris Šuvajevs.
“Šādos apstākļos, kur veidojas divas izteiktas puses un nevar paredzēt šīs sadursmes iznākumu, Latvija ir neapskaužamā situācijā. No vienas puses, mūsu eksistence – kā valstij – ir atkarīga no starptautiskās tiesību kārtības.
Tieši tās trūkums vai nepilnvērtīgums bija viens no iemesliem, kāpēc PSRS varēja mūs okupēt.
No otras puses, ASV kā mūsu ietekmīgākais stratēģiskais partneris aizvien vairāk atbalsta kārtību, kas balstīta spēkā. Tas savukārt nozīmē nepieciešamību runāt pretī un nepiekrist mūsu partnerim, pārliecībā, ka tas nemazina mūsu drošību. Suverenitāte, kas ir balstīta spējā izturēt spiedienu – nevis suverenitāte, kas ir balstīta noteikumos – nav mazu valstu interesēs,” tā Šuvajevs.
“Zinot, ka tieši ASV rīcības pēdējā gada laikā un it īpaši pēdējās nedēļās ir tās, kuras cenšamies saprast visvairāk, jo tās arī ietekmē mūs visvairāk, ir jājautā, ko mēs zinām par ASV nodomiem? Lai nenodarbotos ar lieku minēšanu, ir jāskatās uz to, ko saka paši amerikāņi. Tikko publicētajā nacionālajā aizsardzības stratēģijā, redzam vismaz trīs būtiskas atziņas. Pirmkārt, Eiropai turpmāk tiks sniegts tikai kritiski nepieciešams un tātad ierobežots atbalsts. Šis nav pārsteigums. Šis ir plaši diskutēts jau vairāku gadu garumā un tikai apstiprina ilglaicīgu tendenci. Otrkārt, Eiropa ir ASV nepieciešams sabiedrotais. Eiropa ir nepieciešama situācijā, kur ASV saskaras ar vairākiem draudiem vienlaikus. Šis savukārt sniedz arī pašai Eiropai zināmu sviru turpmākajās sarunās par tirdzniecību un militāro sadarbību. Treškārt, sabiedrotie, kas uzņemas atbildību par savu drošību, ir vērtīgi sabiedrotie. Tam vajadzētu nomierināt ikvienu, kurš baidās izteikt kādu kritisku vārdu par Donalda Trampa īstenoto politiku. Svarīgi ir ne tik daudz mūsu vārdi, cik mūsu darbi. Investīcijas aizsardzībā. Spēju iepirkumi. Robežas stiprināšana. Mēs esam paraugsabiedrotie ne jau tāpēc, ka esam pakļāvīgi un lišķīgi, bet gan tāpēc, ka mums nav ilūziju par Krieviju un ka tai jāstājas pretī ar spēku,” tā politiķis.
“Tāpēc vēlos iezīmēt četrus svarīgākos uzdevumus ārlietu politikā. Šie ir uzdevumi, kas iezīmē izvēles ar skaidru politisko kontekstu. Vadoties no šiem uzdevumiem, ir jāvērtē ārpolitikas veiksme vai neveiksme.
Pirmkārt, mūsu tuvākie ģeogrāfiskie kaimiņi ir arī mūsu vistuvākie sabiedrotie. Baltijas valstis, Polija, Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija. Šajā sarakstā arī noteikti jāiekļauj tādas valstis kā Lielbritānija un Kanāda. Šī ir koalīcija, kurai ir jāveido ne tikai militārs bloks, bet arī politiski-diplomātisks bloks.
Šī bloka uzdevums ir konsekventi aizstāvēt Ukrainu un spēt runāt ar stratēģiskajiem partneriem viņiem saprotamā valodā – par starptautisko kārtību, par ieguldījumiem un atbildību. Tiešī šī bloka vārdā Latvijai ir jāizsaka beznosacījumu solidaritāte ar Dāniju Grenlandes jautājumā,” turpināja Saeimas deputāts.
Pēc viņa teiktā, “par spīti mainīgajiem ziņu virsrakstiem, nedrīkstam zaudēt fokusu uz svarīgāko – uz atbalstu Ukrainai, uz spiediena veidošanu Krievijai, gan sankciju ziņā, gan ēnu flotes ziņā, gan veidojot diplomātiskas attiecības ar globālo dienvidu valstīm, lai mazinātu Krievijas starptautisko ietekmi. Par spīti mainīgajiem ziņu virsrakstiem, nedrīkstam zaudēt fokusu uz svarīgāko – uz atbalstu Ukrainai, uz spiediena veidošanu Krievijai, gan sankciju ziņā, gan ēnu flotes ziņā, gan veidojot diplomātiskas attiecības ar globālo dienvidu valstīm, lai mazinātu Krievijas starptautisko ietekmi,” tā Šuvajevs.
Kā viņš norādījis, “otrkārt, Latvijas loma Eiropas Savienībā. Iespējams tieši šis politiskais mērogs ir pats svarīgākais, jo, mazinoties ASV lomai eiro-atlantiskajā drošības arhitektūrā, neizbēgami un automātiski pieaug ES loma. Tomēr uzdevumi šeit ir ne mazāk ambiciozi.”
“Militāras neatkarības pamatā ir jābūt finanšu sistēmai, kas to spēj uzturēt, un šobrīd Eiropai tādas nav. Tas nozīmē, ka ir jāspēj runāt par vienotu parādu un tātad aizvien ciešāku politisko integrāciju. Iepirkumi ir jākoordinē, gluži vienkārši lai dažādās aizsardzības spējas būtu salāgotas atbilstoši valstu vajadzībām un infrastruktūrām. Atšķirīgu ekonomisko interešu savtība ir viegli prognozējama, nemaz nerunājot par vienotu skatījumu attiecībā uz spēju izmantošanu dažādu apdraudējumu gadījumos.
Tomēr Latvijas pusē pats lielākais izaicinājums ir spēt iemācīties domāt eiropeiski. Patiesi eiropeiska domāšana nozīmē spēju uztvert citu valstu izaicinājumus kā savus.
Klimata krīzei pielāgota infrastruktūra Spānijā; migrācijas plūsmas pie Eiropas robežām; autoritārisma tendences atsevišķās dalībvalstīs – par šīm problēmām ir jāspēj domāt kā par savām. Bieži vien šajā parlamentā no šīs tribīnes mēs redzam pretējo – klimata mērķi tiek izsmieti, solidaritāte migrācijas politikā tiek saasināta, autoritārisma tendences tiek svētītas kā konservatīvas vērtības,” pārliecināts Šuvajevs.
“Šajos mainīgajos apstākļos Latvijai nav jājūtas nedroši. Eiropa ir atbilde mūsu izaicinājumiem. Tomēr mūsu politiskajiem līderiem ir jāmācās domāt eiropeiski, it īpaši tāpēc, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības to ļoti labi saprot. Treškārt, Latvija ir uzņēmusies atbildību ANO Drošības padomē laikā, kad starptautiskā kārtība tiek aizvien vairāk apšaubīta un tieši ANO kā organizācija ir bijusi skaidrākā izpausme starptautiskās kārtības principiem – gan tās pozitīvajām, gan neveiksmīgajām izpausmēm. Šo mūsu diplomātisko sasniegumu ir jāizmanto – milzīgs darbs ir ieguldīts, lai mēs varētu sevi apliecināt vienā no svarīgākajiem starptautisko attiecību formātiem, bet īstais darbs ir vēl tikai priekšā,” sacījis politiķis.
“Drošības padome ir jāizmanto, lai nemitīgi un konsekventi aktualizētu tās vērtības, kas ir starptautiskās kārtības pamatā. Jo mazajām valstīm – tādām kā Latvija – tās tiešām ir vērtības, pat, ja lielvalstīm ne vienmēr tā ir bijis. Mums ir jāspēj meklēt jauna izpausme tām pašām vērtībām, kas sargā teritoriālo integritāti, suverenitāti, pašnoteikšanos.
Un, visbeidzot, plānojot ārpolitiku, mums, politiķiem, ir jārunā ar vietējo sabiedrību. Iedzīvotāji skatās tās pašas ziņas, ko mēs; viņiem ir tie paši jautājumi, kas mums. Ārpolitika kopā ar diplomātiju bieži vien ir māksla izmantot nenoteiktību sev par labu un panākt sev vēlamo bez vārdiem, toties iekšpolitikā tā gluži nav – ar mūsu pašu sabiedrību mums jārunā atklāti, jāskatās acīs un, ja ir jautājumi, uz kuriem mēs nezinām atbildes, tad tā arī ir jāsaka,” tā Saeimas deputāts.
“Ikviens redz, ka pasaule mainās un straujāk, nekā mēs to vēlamies. Politisko līderu uzdevums ir ne tikai aicināt uz vēsa prāta saglabāšanu, bet arī skaidri norādīt uz esošajiem izaicinājumiem un rīcībām, ko plānojam īstenot. Šobrīd nekas nav pašsaprotams. Tāpēc zināms apjukums ir pieņemams. Galvenais – lai šis apjukums netiek slēpts aiz tukšām frāzēm, kas neko nevienam neizsaka. Šis ir brīdis rīcībām,” savas runas noslēgumā uzvsēris Šuvajevs.
Lasiet arī:
Nevis “vai”, bet “kad” – MI prognozē, cik drīz notvers bēguļojušo Dāvidu Krūmiņu
FOTO | “Latvija nav izgāztuve Eiropas kļūdām!” – Rīgā piketē pret migrantu kvotām
FOTO | Tapis zināms, kā latviešu delegācija tērpsies Milānas-Kortīnas Olimpiskajās spēlēs
Četras zodiaka zīmes līdz janvāra beigām gaida pārmaiņas un jauni apvāršņi
“Manai Dzimtenei” rīkotāji: Esam gatavi atteikties no peļņas un novirzīt to Maestro noteiktam mērķim