Lietuvas Tiesībsarga biroja pētījums liecina, ka ārzemnieki Lietuvā saskaras ar šķēršliem, kad vēlas noīrēt mājokli; sabiedriskā medija eksperiments liecina, ka situācija bieži ir atkarīga no dažādiem faktoriem.
Pērn veiktais ombuda pētījms atklājis, ka ārzemnieki, kas vēla īrēt mājokli, saskaras ar atteikumiem bez paskaidrojuma, viņu ziņas tiek ignorētas, tiek pieprasītas nesamērīgas cenas un izdarīts spiediens īrēt bez oficiāla līguma. Dažos gadījumos īpašnieki skaidri pasakot, ka neizīrēs īpašumu ārzemniekiem.
Tiesībsarga biroja vecākā padomniece Eva Laugalīte (Eva Laugalytė) sacīja, ka problēmas rodoties visos posmos – gan meklējot dzīvokli, gan vienojoties par līguma nosacījumiem, un pat pēc ievakšanās mājoklī. Pētījuma rezultāti atspoguļojas arī sabiedriskā medija LRT veiktajā eksperimentā un sarunās ar nekustamo īpašumu jomas profesionāļiem, kuri strādā ar ārzemju klientiem – lai gan diskriminācija nav vispatveroša, ārzemnieku pieeju mājokļiem ietekmē gan neoficiālas barjeras, gan nerakstīti noteikumi.
LRT žurnāliste, izliekoties par ārzemnieci, sazinājās ar Viļņas izīrētājiem. Piecas telefonsarunas notika angļu vai krievu valodā, un žurnāliste stādījās priekšā kā Čehijas, Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas pilsone. Atbildes bija dažādas. Runājot angliski un stādoties priekšā kā čehietei, īpašuma izīrētājs uzreiz piedāvāja vairākus iespējamos tikšanās laikus, un apstiprināja, ka tiks parakstīts oficiāls līgums.
Runājot krieviski, un ar sevi iepazīstinot kā Krievijas pilsoni, arī tika saņemta pozitīva atbilde.
Īpašnieks interesējās par palikšanas laiku, iedzīvotāju skaitu un apstiprināja, ka dzīvoklis tiks izīrēts uz vismaz gadu, ar oficiālu līgumu.
“Ukrainas pilsonei” īpašnieks uzreiz ierosināja vienoties par dzīvokļa apskati, norādīja, ka tiks slēgts īres līgums, un būs iespējams deklarēt dzīvesvietu. Līdzīga reakcija tika saņemta, stādoties priekšā kā Baltkrievijas pilsonei. Īpašnieks norādīja, ka tautībai nav nozīmes, kamēr vien potenciālais īrnieks likumīgi uzturas un strādā Lietuvā.
Vienīgā saruna ar politiskiem apakštoņiem norisinājās zvana laikā, kurā žurnāliste runāja angliski un sacīja, ka ir Krievijas pilsone. Šajā gadījumā pēc ierastajiem jautājumiem īpašnieks pavaicāja, kam pieder Krima. Pēc atbildes, ka Krima ir Ukrainas sastāvdaļa, īpašnieka tonis atmaiga, un viņš sacīja, ka tādā gadījumā sarunu var turpināt.
2025.gada augustā Lietuvā dzīvoja vairāk nekā 200 000 ārzemnieku, no tiem lielākā daļa, 75 900, bija ukraiņi. Tāpat Lietuvā apmetušies baltkrievi, krievi, indieši, kirgīzi, azerbaidžāņi un kazahi.
Ukrainiete Aļona Loboda, kura vairākus gadus dzīvo Viļņā, kur palīdz ārzemniekiem atrast īres mājokļus, sacīja, ka
tieša diskriminācija ir reta, bet pastāv zināmas barjeras.
Viņa LRT pastāstīja, ka runāšana krievu valodā pati par sevi nerada lielas problēmas, un neviens dzīvokļa īpašnieks nav tādēļ uzreiz beidzis sarunu. Parasti īpašnieki jautājot, vai var pāriet uz lietuviešu vai angļu valodu, tomēr dažkārt saruna notiek krieviski. Loboda gan piebilda, ka apmēram piektdaļa īpašnieku atsakās izīrēt mājokli ārzemniekiem. Parasti tas tiekot pasniegt ar pieklājīgu frāzi, ka vēlas izīrēt tikai lietuviešiem. Tikai apmēram desmitdaļa norādot, ka nevēlas savā īpašumā ielaist kādas konkrētas tautības pārstāvjus.
Loboda pastāstīja, ka ārzemniekiem parasti tiek uzstādītas papildus prasības, bet tas vairāk esot saistīts ar likumīgo statusu, nevis tautību, un 80% izīrētāju jautā par uzturēšanās atļauju Lietuvā vai citiem dokumentiem. Ja likumīga pamata uzturēties Lietuvā nav, īpašnieki norāda, ka trūkst garantiju, un aicina atgriezties, kad būs sakārtoti dokumenti. Liela daļa jautā par nodarbinātību, bet vien apmēram 10% lūdz uzrādīt pierādījumus par ienākumiem, piemēram, darba līgumu vai konta izrakstu.
Attieksme no izīrētāju puses esot ļoti mainījusies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 2022. un 2023.gadā izīrētāji labprāt uzņēma ukraiņus, bet pašlaik attieksme esot piesardzīgāka, tomēr atteikumu pieaugumu drīzāk nosakot uzkrātā pieredze, nevis tikai tautība.
Turpinot eksperimentu, LRT izmēģināja veiksmi kā potenciālie īrnieki no Āfrikas un Dienvidāzijas. Runājot lietuviski,
žurnāliste zvanīja paziņu vārdā, cerot atrast mājokli melnādainam vīrietim no Kamerūnas un Indijas pilsonim.
Kāds izīrētājs uzdeva detalizētus jautājumus, tomēr neatteica, vien uzsvēra tīrības nozīmi, to, ka mājoklī ļauts dzīvot vienai personai, un uzticamību – tas ir, cik ilgi zvanītāja pazīst potenciālo īrnieku. Izīrētājs stāstīja, ka gadoties, ka persona saka, ka dzīvo viena, bet patiesībā dzīvoklī ievākušies pieci cilvēki.
Cits izīrētājs atteica dzīvokļa īri, norādot, ka nerunā angliski, un tas sagādās problēmas.
Kategoriskāko atteikumu žurnāliste saņēma no nekustamo īpašumu aģenta, kurš sacīja, ka īpašnieki neizīrēs indiešiem vai citiem ārzemniekiem, un atsaucās uz nepatīkamu pieredzi, kas noslēgusies ar dzīvokļa remontu. Turklāt īpašnieki atrodoties ārzemēs, un nevarēšot regulāri pārliecināties par dzīvokļa stāvokli.
Tiesībsarga pētījums atklāja, ka ar diskrimināciju īres jautājumos visbiežāk saskaras melnādaini ārzemnieki. Ne vienmēr diskriminācija ir slēpta, un ārzemnieki ziņojuši par tiešu atteikumu ar pamatojumu, ka dzīvokļi tiek izīrēti tikai lietuviešiem. Tāpat prasīts neproporcionāls depozīta maksājums, un
daži sūdzējušies par atklātām aizvainojošām piezīmēm par rasi vai izcelsmi.
Atšķirīgās attieksmes un aizspriedumu dēļ ārzemniekiem nākas maksāt lielāku īres maksu vai pieņemt mājokli bez oficiāli līguma, kas nereti liedz deklarēt dzīvesvietu, un līdz ar to izmantot sociālos pakalpojumus. Laugalīte sacīja, ka cilvēki izvēlas jumtu virs galvas, nevis cīņu ar diskrimināciju, un sūdzības tiek saņemtas reti, jo cilvēkiem nepietiek informācijas, viņi baidās no juridiskajām sekām, kā arī netic, ka saņems palīdzību.
Laugalīte uzsvēra, ka personām, kas saskaras ar diskrimināciju, ir jāvēršas Tiesībsarga birojā, un ir nepieciešama arī plašāka valsts iesaiste.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2820181/nationality-race-crimea-foreigners-face-barriers-in-lithuania-s-rental-market
Lasiet arī: BNN fokusā | Latvijā nav enerģētikas, bet gan maksājumu krīze, tā politologs