Kritums naftas eksportā uz Indiju un nepieciešamība to pārdot arvien lētāk nozīmē, ka Krievijas budžeta deficīts līdz 2026.gada beigām varētu trīs reizes pārsniegt oficiāli norādīto mērķi, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Krievijas valdībai pietuvināts avots atsaucies uz ar Kremli saistītas domnīcas ekonomistu aprēķiniem; tie nav paredzēti plašākai publikai. Aprēķini iezīmē pieaugošo slogu, ko agresorvalsts ekonomikai rada sankcijas, augstās procentu likmes un darbaspēka trūkums. Tiek lēsts, ka, salīdzinot ar 2026.gadu, ienākumi no energoresursiem būs par 18% mazāki par valdības plānoto, un budžeta deficīts būs starp 3,5 un 4,4% no iekšzemes kopprodukta. Valdība bija plānojusi, ka tas nepārsniegs 1,6% no IKP. Kopējie budžeta ienākumi būs par 6% mazāki par plānotajiem.
Avots norādīja, ka budžeta situācija strauji pasliktinās, ienākumi būs zemāki un izdevumi – augstāki. Krievijas valdības un valsts centrālās bankas aprēķini pamatā pieņem, ka situācija nemainīsies, karš Ukrainā turpināsies arī 2026.gadā, un rietumvalstu sankcijas paliks spēkā. Jaunākie krievu publiskotie dati liecina, ka janvārī budžeta ienākumi sarukuši līdz zemākajam līmenim kopš 2020.gada jūlija.
Krievijas ekonomika, kas trīs gadus, par spīti karadarbībai Ukrainā, turējās nosacīti labā līmenī, līdz pērn strauji palēninājās. Lai cīnītos pret inflāciju,
centrālā banka paaugstināja procentu likmes līdz līmenim, kāds iepriekš pēdējo reizi redzēts tūkstošgades sākumā.
Pret Krievijas enerģētikas sektoru un tā klientiem vērstās rietumvalstu sankcijas panākušas, ka krieviem sava nafta jāpārdod ar ievērojamu atlaidi, pat par vairāk nekā 20% zemāku cenu nekā starptautiskais līmenis.
Domnīcas aprēķini veikti pirms ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) paziņojuma, ka viņam izdevies pierunāt Indiju atteikties no Krievijas naftas, tomēr avots norādīja, ka tajos jau ņemts vērā 30% kritums naftas eksportā uz Indiju. Budžeta ieņēmumi samazinājušies laikā, kad Krievijas un Ukrainas pārstāvji Abū Dabī tiekas ASV organizētās sarunās par iespējamu karadarbības pārtraukšanu.
Krievijai ir 4,1 triljoni rubļu fiskālajās rezervēs, ar ko valdība teorētiski varētu segt budžeta deficītu, bet analītiķi norādījuši, ka pašreizējā ieņēmumu krituma tempā visas rezerves būs izlietotas līdz gada beigām. Avots norādīja, ka pieaugošais budžeta deficīts un kūstošās rezerves pašas par sevi nenozīmē ekonomikas sabrukumu, tas prasīs rīcību no finanšu iestādēm. Viņš uzsvēra, ka tā nav katastrofa, tomēr piebilda, ka Finanšu ministrija, visticamāk, rosinās mazināt tēriņus, kas lēnas ekonomikas apstākļos būtu kļūda. Daži pašreizējā budžeta pieņēmumi, piemēram, izziņotais militāro tēriņu samazinājums, neesot reāls.
Krievijas Finanšu ministrija atteicās komentēt situāciju.