Latvija un Igaunija paplašina centienus ierobežot pārrobežu noziedzību, īpašu uzmanību pievēršot kopīgām narkotisko vielu aprites izbeigšanas operācijām, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News.”
Abu valstu tiesībsargājošās iestādes plāno veikt kopīgu izmeklēšanu laikā, kad Valgas apriņķī Igaunijā, noziedzības līmenis ir otrs augstākais valstī. Vairāk noziegumu tiek pastrādāts tikai Ida-Viru apriņķī, kas robežojas ar Krieviju. Valgā vardarbīgu noziegumu skaits pērn audzis par 50%, un sagaidāms, ka kāpums turpināsies, īpaši attiecībā uz narkotisko vielu tirdzniecību.
Daudzi no noziedniekiem nav vietējie iedzīvotāji. Valgā ceturtā daļa no aizdomās turētajiem par noziedzīgiem nodarījumiem nav Igaunijas pilsoņi. Problēmjautājums ir brīvā pārvietošānās pār Latvijas un Igaunijas robežu, kas ļauta, jo abas valstis ir Šengenas zonā.
Latvijas tieslietu ministrs Rihards Kozlovskis Valgas-Valkas dvīņu pilsētā tikās ar igauņu kolēģi Igoru Taro (Igor Taro), kur pārrunāja situāciju. Taro norādīja, ka kustība pāri Šengenas valstu robežām ir brīva, bet nedrīkstot pieļaut situāciju, kad to savām aktivitātēm izmanto noziedznieki,
kamēr varas iestāžu pārstāvji paliek stāvot savā robežas pusē.
Vēl kāda problēma ir trešo valstu pilsoņi, jo īpaši ņemot vērā drošības situāciju un viegli ievainojamu migrantu izmantošanu hibrīdkara radīšanai, kas vērojams uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības valstīm.
Kozlovskis raidījumam “Aktuaalne kaamera” sacīja, ka Latvijai nav problēmu ar igauņiem, savukārt attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem Eiropai vajadzētu ieņemt vienotu pozīciju. Kopš septembra Latvijā ir spēkā prasība, kas paredz, ka visiem trešo valstu pilsoņiem pirms iebraukšanas valstī jāaizpilda elektroniskā pieteikuma forma. To vidū ir arī Krievijas pilsoņi, kas dzīvo Igaunijā. Kozlovskis norādīja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vīzas nevajadzētu izsniegt nesvarīgiem mērķiem, piemēram, tūrismam – tas ļautu samazināt to iebraukušo personu skaitu, kas rada risku drošībai, un tad varētu atteikties no elektroniskajām veidlapām. Ministrs piebilda, ka pagaidām sistēma dod 48 stundas, lai veiktu pārbaudes, bet tā vēl pilnībā nefunkcionē.
Igaunija šobrīd negrasās sekot Latvijas piemēram. Taro sacīja, ka pašreizējās risku novērtējums neliecina, ka šādas veidlapas vajadzīgas vai ka tās varētu palīdzēt situācijas uzlabošanai: “Patiesībā pietiek ar esošajām Šengenas zonas pārbaudēm.”
Kad transportlīdzekļi ar Igaunijas reģistrācijas numura zīmēm iebrauc Latvijas teritorijā, tos nereti aptur Latvijas robežsargi, lai veiktu dokumentu pārbaudi.
Šengenas zona pērn oktobrī ieviesa jaunu sistēmu, EES, kurā automātiski tiek reģistrēti trešo valstu pilsoņi, tā aizvietojot zīmogu spiešanu pasē. Ceļotājiem, kuri iebrauc no valstīm, kas nav Šengenas zonā (tostarp Lielbritānijas), jāiesniedz biometriskie dati (pirkstu nospiedumi un foto), lai reģistrētos uz trim gadiem. Šāda sistēma atvieglo turpmākus ceļojumus.
Valka Latvijā un Valga Igaunijā savulaik bija viena pilsēta, kas tika sadalīta ar jaunās robežas iezīmēšanu 1920.gadā.
Lasiet arī: KNAB kriminālprocesā par “Rail Baltica” ieviešanu nopratinājis ap 60 personas