Līdz prezidenta vēlēšanām Francijā vēl jāgaida vairāk nekā gadu, tomēr politiķi jau aktīvi sākuši gatavoties priekšvēlēšanu kampaņām, vēsta “Politico.”
Ierasti Francijā priekšvēlēšanu kampaņas sākas augustā gadā pirms vēlēšanām, bet šoreiz likmes ir tik augstas, ņemot vērā iespēju, ka uzvarēt var arī galēji labējie eiroskeptiķi, ka gatavošanās 2027.gadam sākusies jau tagad. Teju ikviena politiskā norise valstī, no vides jautājumiem līdz uzņēmējdarbības likumdošanai, tiek skatīta caur vēlēšanu prizmu.
Februāra sākumā noritējušais samits Parīzē vides jautājumiem pārvertās par daudz augstāka līmeņa politiskajiem manevriem. Politiķi, kas cer nonākt prezidenta krēslā, izmantoja diskusijas par ilgtspēju, lai sniegtu savu skatījumu par tautas un Elizejas pils nākotni. Bijušais premjerministrs, centriskais Gabriels Atāls (Gabriel Attal) sacīja, ka jāgatavojas nākotnei, un gan Francijai, gan Eiropai 2027.gada vēlēšanas būs nozīmīgs brīdis. Arī ietekmīgā Francijas uzņēmēju apvienība “Medef” sākusi rūpēties, lai tās balss kampaņas laikā tiktu sadzirdēta, un rīko industrijas vadošo personu pusdienas ar iespējamajiem prezidentiem, piemēram, labējo Žordānu Bardellu (Jordan Bardella), Atālu, un sociālistu līderi Olivjē Faurī (Olivier Faure).
Politiskās partijas martā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas uztver kā mēģinājumu prezidenta vēlēšanām. Galēji labējā “Nacionālā alianse” (RN) cer nostiprināt valdošā politiskā spēka statusu, savukārt kreisie un centriskie spēki pošās pierādīt, ka ar tiem joprojām jārēķinās. Aptauju rīkotāja “Opinion Way” pārstāvis Bruno Žanbarts (Bruno Jeanbart) norādīja, ka šī būs ļoti gara priekšvēlēšanu kampaņa.
Agra sacensības uzsākšana gan obligāti nav uztverama kā priekšrocība.
To parādījis arī bijušais premjerministrs Eduārs Filips (Edouard Philippe), kurš par savu kandidēšanu paziņoja jau pirms vairākiem mēnešiem un sākotnēji tika uzskatīts par līderi – viņš tagad aptaujās atpaliek no citiem.
Liberālais bijušais premjerministrs Fransuā Bairū (François Bayrou), kura vēlme kļūt par prezidentu ir visiem zināms noslēpums, norādījis, ka kandidātiem ir svarīgi iesaistīties sacensībā pirmsvēlēšanu Ziemassvētkos, ne ātrāk. Francijas stingrie kampaņu finansēšanas noteikumi nozīmē, ka nav vajadzības ātrāk sākt līdzekļu vākšanu.
Tomēr galēji labējo iespējas tikt pie prezidenta amata likušas valdošajiem politiskajiem spēkiem ķerties pie tāda kandidāta meklēšanas, kas varētu pārspēt Bardellu vai RN karognesēju Marinu Lepēnu (Marine Le Pen), kuras lietā par līdzekļu piesavināšanos pašlaik norit apelācijas izskatīšana. Ja apelācijas tiesa atstās spēkā sākotnējo lēmumu, Lepēna nedrīkstēs kandidēt.
Valdošajiem spēkiem nav spēcīga kandidāta, jo īpaši ņemot vērā to, kā pašreizējā Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) ievēlēšana 2017.gadā izmainīja valsts ierasto kreiso – labējo politisko ainu.
Centriskie spēki ir sašķelti, un Makrona vietu vēlas ieņemt pamatīgs kandidātu maisījums.
Francijas tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns (Gerald Darmanin) brīdinājis, ka pārāk daudz kandidātu, jo īpaši Filipe un Atāls, nenāks par labu izredzēm. Viņš sacīja, ka sacensība ir normāla un pamatota parādība, bet, ja kandidātu ir pārāk daudz, iespējams, ka viņi nenonāks otrajā kārtā, tāpēc steidzami nepieciešams vienoties.
Mazāk zināmi politiķi, piemēram, sociālists Žeroms Guedžs (Jérôme Guedj), sākuši gatavoties ātrāk ar cerību izmantot laiku savā labā, lai paplašinātu atbalstītāju pulku. Guedžs pievienojies Filipem un zaļo līderei Marinai Tondeljē (Marine Tondelier) kā jau apstiprināts prezidenta amata kandidāts. Citi nogaida, tomēr šķiet, ka gatavojas kandidēt, starp tiem arī vēl viens bijušais premjerministrs Dominiks de Vilpēns (Dominique de Villepin), centriski labējo līderis Bruno Retaiju (Bruno Retailleau) un konservatīvais Havjers Bertrands (Xavier Bertrand).
“Medef” informēja, ka gatavojas uzsākt tradicionālās pusdienu tikšanās ar kandidātiem, tā pielāgojoties jaunajiem apstākļiem. Organizācijas valdes loceklis, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, sacīja – jo ātrāk sāksies sadarbība ar kandidātiem, jo lielākas ir iespējas ietekmēt viņu nostāju.
Lielākā daļa politisko ekspertu norāda, ka kandidātu izvēle kļūst pārāk plaša.
Daļa kreiso un labējo apsver galveno kandidātu izvirzīšanu, bet ne visi tam piekrīt, jo īpaši tie, kuru priekšrocības ir nelielas.
Citi aicinājuši izmantot darvinisma pieeju, ļaujot kampaņas laikā izdzīvot stiprākajam.
Kāds bijušais centrisko spēku ministrs sacīja, ka ir pārliecināts – par kandidāt jāvienojas pēc iespējas vēlāk: “Šīs ir neparastas vēlēšanas, un kampaņa neritēs ierastajā veidā.”
Nedēļa starp pašvaldības vēlēšanu kārtām sniegs būtiskas norādes par tālāko virzību, jo Francijas politiskajiem spēkiem noteiktos gadījumos būs jāveido savienības, lai novērstu ideoloģisko oponentu uzvaru. Žanbarts norādīja, ka pašvaldību vēlēšanu rezultātu nosaka vietējie jautājumi, tāpēc tās nevar attiecināt uz valsts līmeni, tomēr iznākums parādīs, kādas ir partiju savstarpējās attiecības.
Lasiet arī: Lepēnas partija Francijā – ar neviennozīmīgu nostāju pret Kremli