Bijušais Ukrainas prezidents izteicis brīdinājumus ikvienam, kas ielaižas sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu – krievam nevar uzticēties, un ar viņu ir jārunā no spēcīgākas pozīcijas, vēsta “Politico.”
Petro Porošenko intervijā “Politico” izteica bažas, ka pašlaik notiekošajās ASV vadītajās sarunās par Krievijas agresijas izbeigšanu Ukrainā tas netiek ņemts vērā. Porošenko izteikumus vada viņa paša pieredze pēc Minskas līgumiem 2014. un 2015.gadā. Tie tika noslēgta, lai iesaldētu konfliktu Donbasā, un vienošanos parakstīja Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderi, un ukraiņu seperātisti, bet vienošanos mūži bija īsi.
Porošenko, kuru pašlaik nodarbina miera sarunu norise, bija pirmais ukraiņu ievēlētais prezidents pēc Eiromaidana 2013.-2014.gadā, kura laikā tika gāzts Maskavas atbalstītais Viktors Janukovičs. Porošenko vada Ukrainas galveno opozīcijas partiju un uzskata, ka viņa sāncensis, pašreizējais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir pieļāvis kļūdu, ļaujot sevi ievilkt sarunās, kurās nepiedalās eiropieši, un Zelenskim esot vajadzējis uzstāt uz tūlītēju uguns pārtraukšanu.
Eiropas Solidaritātes partijas vadītājs Porošenko sacīja, ka, par spīti katastrofālajai tikšanās reize Ovālajā kabinetā 2025.gada februārī, Zelenskim tomēr vajadzēta vienkārši pieprasīt uguns pārtraukšanu. “Viņš nesaprot Putinu, un viņš nesaprot Trampu. Un mums ir vēl kāda problēma: Tramps nesaprot Putinu. Un tā ir starptautiska traģēdija, ne tikai Ukrainai,” politiķis uzsvēra. Viņš norādīja, ka Tramps domā – Putins ar viņu tirgojas un cenšas panākt labākus nosacījumus. Tomēr tā neesot taisnība; Putins netirgojoties, viņš vienkārši vēlas atjaunot Padomju Savienību, atjaunot Krievijas impēriju. Porošenko atzīmēja, ka par to nešaubās, un
Putins sapņo par vietu vēstures grāmatās, un viņu nesatrauc zaudēto dzīvību cena – ne krievu, ne ukraiņu.
Porošenko arī uzskata, ka Krievijas diktatoram patiesībā īpaši nerūp papildus teritorijas iegūšana Ukrainas austrumos, kuru viņa armija nav spējusi ieņemt un ko viņš pieprasa atdot Maskavai, lai noslēgtu miera līgumu. Putins šo prasību vienkārši izmantojot kā sviru, lai grautu Ukrainas iekšējo politisko stabilitāti un valsts vienotību, jo jebkurš jautājums par teritorijas atdošanu būtu jālemj referendumā, kas sašķeltu ukraiņus. Porošenko piebilda, ka tieši tāds ir Krievijas izplānotais scenārijs: “Atcerieties, Putins ir VDK virsnieks. Viņš ir šādu lietu speciālists.”
2019.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā Zelenskis pret Porošenko izmantoja Minskas vienošanos parakstīšanu, kuras bija ļoti nepopulāras un ko Krievija tā arī neīstenoja. Bijušai prezidents aizstāvēja Minskā notikušo. Viņš norādīja, ka atdeva ļoti maz, un daudz mazāk, nekā pieprasīja Krievijas diktators. Porošenko arī izteicās, ka Minskā parakstītās vienošanās deva piecus gadus, lai stiprinātu Ukrainas valsti, baznīcu un armiju, un tieši šie pieci gadi devuši ukraiņiem iespēju izturēt pilna mēroga iebrukumu un atturēt sakāvi.
Porošenko uzsvēra, ka eiropiešiem jāseko Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) aicinājumam tieši iesaistīties sarunās. Tas došot impulsu, bet šādai rīcībai nepieciešams arī atbalsts no Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz). Ukraiņu politiķis sacīja, ka Eiropai ir visas tiesīibas atrasties pie miera sarunu galda, jo tieši tā pašlaik finansiāli atbalsta Ukrainu.
Tajā pašā laikā mieru nebūs iespējams noslēgt bez amerikāņu līdzdalības.
Ukrainis uzskata, ka ASV prezidentam tomēr būs jāpārkāpj kādas sarkanās līnijas, lai garantētu drošību pēckara situācijā. Tas nozīmējot arī ārzemju bruņotos spēkus Ukrainā, un tiem jābūt ASV spēkiem, jo citādāk Krievija atsāks agresiju.
Par spīti vienotajai vēlmei pēc miera, Zelenski un Porošenko nesaista draudzīgas attiecības. Abi Minhenes Drošības konferences laikā palika vienā viesnīcā, bet viņu ceļi nekrustojās. Porošenko pastāstīja, ka pēdējo septiņu gadu laikā ar Zelenski runājis tikai trīs reizes, un pēdējā bija vairāk nekā pirms gada. Toreiz abi apsprieduši Zelenska plānu uzvarai, un Porošenko teicis, ka Zelenskim nav jāuztraucas – viņš kā virspavēlnieks tiks atbalstīts.
Pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās Zelenska nozīmētā prokuratūra izvirzīja pret Porošenko apsūdzības un sākās tiesvedība, tostarp par valsts nodevību, sazvērestību veidošanu un korupciju. Porošenko norādīja, ka apsūdzības ir izdomātas, un viņš esot pārliecināts, ka 6.martā Ukrainas Augstākā tiesa viņu attaisnos.
Lasiet arī: Izlūkošanas ainava mainās – Vācija spiegiem atgriezīs plašas pilnvaras