Ukrainas turpmākais liktenis ir eksistenciāli svarīgs visiem Austrumeiropas sabiedrotajiem, turklāt vienlaikus ir sajūta, ka esam par vienu solīti tuvāk potenciālai varas maiņai Krievijā, aģentūrai LETA atzina pašreizējais domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors Artis Pabriks, kurš Krievijas iebrukuma sākumā bija Latvijas aizsardzības ministrs.
Pabriks pirms četriem gadiem kara pirmajās stundās medijiem atzina, ka Rietumiem nepieciešams veikt divas lietas – ieviest maksimāli smagas sankcijas pret Krieviju un sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai. Tagad komentējot savulaik pausto, Pabriks aģentūrai LETA atzina, ka Ukraina no Rietumiem saņēma vairāk nekā Krievija domāja, taču joprojām mazāk nekā vajadzīgs. Attiecīgi tas ir galvenais iemests, kāpēc karš joprojām turpinās.
“Karš turpinās četrus gadus, un Rietumi joprojām nav sapratuši, ar ko viņi satiekas, un Rietumi nav spējīgi pieņemt adekvātus lēmumus. Redzam, ka Rietumu sabiedrība kļuvusi sašķeltāka, kas dod cerības Putinam, jo viņa sāpju līmenis ir neizmērojami augstāks nekā Rietumos,” skaidroja Pabriks. Viņš uzsvēra, ka Rietumos ir vērojami Krievijas naratīvi par sabiedrības nogurumu no kara, kas dod Putinam cerību, ka Rietumos sabiedrība nogurst un beigs atbalstīt Ukrainu. ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa dalība sarunās spēlē par labu Krievijai. Tāpat Rietumi joprojām nespēj pilnībā atteikties no Krievijas naftas un gāzes, piebilda eksperts, piebilstot, ka regress vērojams arī ar olimpiādi un pastāv ietekme no Krievijas info aģentiem.
“Tas viss dod cerību Krievijai izturēt,” norādīja Pabriks.
Vienlaikus ekspertam ir grūti iedomāties, ka Ukrainas tauta un valdība piekāpsies Baltā nama spiedienam. Tāpat Trampa attieksme pret Ukrainu ir galvenais rādītājs, kāpēc krīt uzticēšanās transatlantiskajām attiecībām, norādīja Pabriks un piebilda, ka Ukrainas liktenis ir eksistenciāli svarīgs visiem Austrumeiropas sabiedrotajiem.
Pabriks piekrīt tiem analītiķiem, kuri uzskata, ka Putinam šis karš ir izdzīvošanas jautājums, jo viņam nepieciešams ārējais ienaidnieks. Vienlaikus ekspertam ir sajūta, ka “esam vienu solīti tuvāk”, lai Krievijā varētu notiktu varas maiņa. Tas nozīmē, ka pie šādām izmaiņām arī Rietumiem jābūt gataviem. “Pat ja Krievijas sāpju līmenis ir augsts un sabiedrības tolerance pret karu saglabājas, viņi iet tajā virzienā un ir jābūt atsitienam,” uzsvēra eksperts.
Lai arī šajos četros gados ir daudz diskutēts un lemts par Rietumu militāro atbalstu Ukrainai, nekādi atsevišķi brīnumieroči nestrādās, jo ir nepieciešams sistemātisks un visaptverošs atbalsts. Vienlaikus Rietumiem pašiem vajadzētu vairāk iesaistīties Ukrainas gaisa telpas aizsargāšanā ar savām ieroču sistēmām. “NATO valstīm pašām vairāk jāiesaistās un nav jābaidās (no Krievijas),” uzsvēra Pabriks.
Vienlaikus eksperts uzskata, ka Krievijas plānotās dažāda veida operācijas pret Rietumiem tikai pieaugs. “Sprādzieni, sabotāžas, viņi to tikai darīs, un dažādas operācijas tikai pieaugs. Tas man arī liek domāt, ka režīms paliek nestabilāks. Mums jābūt gataviem jebkam,” uzsvēra bijušais aizsardzības ministrs.
Krievijas plašais uzbrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februāra rītā pēc Putina pavēles.
Lasiet arī:
Nedēļas horoskops: 20.-26. februāris
Izglābti uz dreifējoša ledus gabala jūrā iepūsti cilvēki
No “Stabilitātei” valdes izslēgti vēl divi locekļi
Kontakti jau pastāv slepenā līmenī – ko par NLO saka pareģi un gaišreģi
ASV Slepenā dienesta darbinieki Trampa īpašumā nošauj bruņotu vīrieti