Eiropas Savienība vērsusi sankcijas pret jaunu amatpersonu grupu – astoņiem Krievijas valdības un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas pārkāpuši cilvēktiesības un grauj tiesiskumu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Sankciju sarakstā iekļautās personas ir tieslietu sistēmas locekļi, un atbildīgas par Krievijas opozīcijas aktīvistu notiesāšanu ar spriedumiem, ko ES dēvē par politiski motivētiem. Tāpat sankcijas vērstas pret labošanas darbu koloniju, kur politiski ieslodzītie turēti necilvēcīgos un degradējošos apstākļos, vadītājiem.
Sankciju ieviešana pieprasa visu 27 ES valstu ārlietu ministru vienbalsīgu piekrišanu.
Pirmo reizi ar cilvēktiesību pārkāpumiem saistītas sankcijas pret virkni Krievijas amatpersonu tika ieviestas 2024.gadā, atbildot uz cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Krievijā.
Līdz šim ES sankcijām par cilvēktiesību pārkāpumiem pakļautas 72 personas no tieslietu sistēmas,
Tieslietu ministrijas un Krievijas cietumu tīkla.
Starp 23.februārī sarakstam pievienotajām personām ir cietuma vadītājs Aleksejs Valizers, pirmstiesas aizturēšanas centra vadītājs Antons Ričars, un Sanktpēterburgas tiesneši Eva Gintere un Andrejs Šibakovs. Sankcijas paredz, ka šīs personas nedrīkst iebraukt ES valstīs vai šķērsot tās tranzītā, viņu aktīvi ir iesaldēti un ES pilsoņi un uzņēmumi nedrīkst izsniegt sankciju sarakstā esošajiem līdzekļus.
ES ārlietu ministri 23.februārī Briselē cerēja arī pieņemt 20.sankciju paketi pret Krieviju; bija plānots, ka jaunās sankcijas skars arī enerģētikas un metālapstrādes sektorus. Tomēr labos nodomus sagrāva Ungārija, kas izmantoja veto tiesības, lai nepieļautu sankciju paketes apstiprināšanu un arī aizdevuma izsniegšanu Ukrainai.
Lasiet arī: Ungārija apņēmusies bloķēt jaunās ES sankcijas pret Krieviju