Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán) nolēmis, ka cīniņš ar Briseli ir tieši tas, kas nepieciešams viņa slābanajai priekšvēlēšanu kampaņai, vēsta “Politico.”
Orbāns mājās zaudējis vadošo pozīciju, un atrodas aiz sava sīvākā konkurenta Pētera Maģara (Péter Magyar), kurš pašreizējo premjerministru apsteidz par apmēram astoņiem procentpunktiem. Tādēļ Orbāns nolēmis likt lietā divus ārzemju bubuļus: Briseli un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Eiropas Parlamenta deputāts Maģars atbalstu guvis, stingri pievēršoties korupcijai, varas izmantošanai un savējo iecelšanai amatos, kas esot iezīmējis Orbāna 15 varas gadus. Pēdējais, ko Maģars vēlas, ir priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā viņš tiktu ielikts proeiropeiskā vai proukrainiskā kandidāta rāmī. Tomēr tieši to cenšas panākt Orbāns. Starptautiskā mērogā Orbāna valdība spērusi strīdīgi vērtētu soli, bloķējot atbalsta aizdevuma izmaksu Ukrainai, kamēr Kijiva neatjaunošot krievu naftas piegādes pa cauruļvadu “Druzhba.” Šī gājiena laika izvēle nav nejaušība, ņemot vērā politikas veterānam priekšā stāvošās skarbās vēlēšanas. Vispirms izraisījis konfliktsituāciju ar Briseli, Orbāns pēcāk nodēvēja Maģaru un viņa partiju par nodevējiem, kas atbalsta Eiropas Savienību un Zelenski.
Uzbrukumu vadīja pats Orbāns, un viņš sadursmi ar Briseli un Kijivu pielīdzina savai cīņai ar konkurējošo partiju “Tisza.” Viņš apsūdzējis sāncenšus klusēšanā par problēmām, ko rada krievu naftas piegādes pārrāvums. Orbāns gājis tik tālu, ka paziņojis – “Tisza” kopā ar Briseli un Kijivu grib nacionālā parlamenta vietā ieviest Ukrainu atbalstošu valdību. “Tāpēc viņi neiestājas par ungāru un Ungārijas interesēm,” ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” norādīja labējais ungārs. Tam sekoja vēl viens ieraksts, kurā Orbāns rakstīja, ka “Tisza” sagraušot valsts enerģētikas sektoru, un tikai viņa “Fidesz” ir droša izvēle aprīlī plānotajās vēlēšanās. Ungārijas premjerministrs uzsvēra, ka
opozīcijas mērķis esot haoss, degvielas trūkums un benzīna cenu kāpums pirms vēlēšanām,
un tieši tāpēc viņi esot nostājušies Zelenska, nevis ungāru pusē.
Maģars no Orbāna slazda izvairījās, apvainojot pašu premjerministru, nevis aizstāvot ES vai Zelenski. “Tisza” līderis sacīja, ka premjerministra kļūmīgā ekonomiskā politika radījusi augstas cenas un uzstāja, ka Polijā, Čehijā un Bulgārijā degviela ir lētāka. Maģars norādīja: “Orbāna vadība nav efektīva, un viņš neizrāda nekādu interesi par arvien sliktāko Ungārijas pilsoņu un uzņēmumu situāciju. Tā vietā viņš izvēlas melot, vedināt uz naidu un noslogot valsti ar vieniem no augstākajiem nodokļiem Eiropā.”
ES lielākās bažas rada jautājums par to, cik ilgi Kremļa tuvākais draugs Eiropā Orbāns turpinās cīnīties. Kijivai izmisīgi nepieciešams pašlaik bloķētais 90 miljardu eiro aizdevums, un sešas neskaidrību pilnas nedēļas līdz vēlēšanām pastiprinātu ģeopolitisko spriedzi.
Lai gan daļa Briseles cer uz Maģara uzvaru, galvenokārt lai izbeigtu nepārtraukto stīvēšanos ar Budapeštu par Ukrainu, ironija slēpja faktā, ka Maģars nemaz nav tik proeiropeisks politiķis, un ne tuvu ne liels Ukrainas fans. Piemēram,
viņš stingri iestājies pret plānu pāatrinātā kārtībā uzņemt Ukrainu ES.
2024.gada intervijā “Politico” Maģars sacīja, ka “Tisza” ir proeiropeiska partija, tomēr labi apzinās bloka trūkumus. Viņš iestājās pret ideju par Eiropas “supervalsti” un sacīja, ka viņam EP nav draugu. Intervija notika pēc Maģāra pirmās uzrunas EP, kurā viņš iestājās pret ieroču sūtīšanu uz Ukrainu.
Šī gada sākumā Orbāna partija centās iedzīt Maģaru stūrī par ES tirdzniecības līgumu ar Dienvidameriku. “Fidesz” iebilst pret līgumu, jo tas apdraudēšot ungāru zemniekus, un Orbāns apsūdzēja oponentu tirdzniecības līguma atbalstīšanā.
Maģara mulsinošās attiecības ar Eiropu labi varēja novērot Minhenes Drošības konferencē. Viņa vēstījums bija rūpīgi izvērtēts, un Maģars sacīja, ka vēlas izlabot kaitējumu, ko Orbāns nodarījis demokrātijai un tiesiskumam, tomēr galvenais mērķis būšot atjaunot ungāru pieeju ES fondu līdzekļiem, priekšplānā vienmēr būšot ungāru intereses. Savukārt attieksme pret Ukrainu bija vēsa, un Maģars esot izmantojis sarunu ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku (Donald Tusk), lai atgādinātu, ka neatbalsta kara plosītās valsts uzņemšanu blokā paātrinātā procesā.
Kopumā Maģars ir mīkla gan ES, gan Ukrainai. Kāds EP deputāts no liberālās grupas sacīja, ka
šobrīd esot sajūta, ka jebkas ir labāks par Orbānu,
tomēr neesot arī skaidrs, kas ir Maģara partija, un ko tieši viņi plāno darīt.
Arī EP centriski labējā daļa izvairās izteikt konkrētus spriedumus, un kāds tās pārstāvis sacīja, ka jāskatās, kas notiks pēc vēlēšanām, ja Maģars uzvarēs – kā viņš veidos valdību, un vai spēs turēties pretī tiem varas kārdinājumiem, kas sagrāba Orbānu.
Ukrainai jau tagad skaidrs, ka Maģara uzvara nenozīmētu tūlītēju atttiecību uzlabošanos. Tomēr gan Kijivas, gan ES diplomāti cer, ka viņš vismaz tieši negraus bloka centienus, kā to dara Orbāns.
Lasiet arī: Plāni Ukrainas uzņemšanai ES: paralēli reformām un apejot Ungārijas veto
Lasiet arī: Orbāns pret pasauli: ar ko viņš cīnās un vai uzvar?