Uzrunājot Austrālijas parlamentu, Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs (Mark Carney) sacīja, ka laikā, kad nepārtrauktas krīzes grauj pēc 2.pasaules kara izveidoto pasaules kārtību, Austrālijai un Kanādai jādarbojas kā “stratēģiskajām māsīcām,” raksta britu raidorganizācija BBC.
Kanādas premjerministrs sacīja, ka jautājums, ko sev jāuzdod vidējiem spēkiem, ir tāds, vai tie spēs radīt jaunus noteikumus, kas radīs drošību un pārtīcību, vai arī tie ļaus pasaules lielvarām noteikt iznākumu. Kārnijs uzsvēra, ka abām valstīm arī turpmāk jāsadarbojas, lai spēcinātu suverēnās spējas, tostarp minerālu ieguves jomā, aizsardzībā un mākslīgā intelekta lietojumā. Viņa uzrunā atbalsojās iepriekš paustais viedoklis, arī janvārī Pasaules Ekonomikas forumā Davosā teiktais, kur kanādietis sacīja, ka iepriekšējā pasaules kārtība ir zudusi, un aicināja vidējos spēkus strādāt kopā.
Kārnijs 5.martā sacīja, ka daudzas valstij lemj par labu suverēnās autonomijas stiprināšanai, un laikā, kad likumi vairs nesargā, tas esot saprotams.
Pēc uzrunas parlamentam Kanberā Kārnijs pievienojās Austrālijas premjerministram Entonijam Albanīzam (Anthony Albanese), lai tiktos ar žurnālistiem. Tajā abi paziņoja par rīcības plānu, kas vairākās jomās stiprināšot abu valstu attiecības. To vidū ir aizsardzība, drošība un sadarbība starp kosmosa aģentūrām. Austrālija arī pievienosies G7 valstu Kritiski svarīgo minerālu aliansei, ko Kārnijs nodēvēja par lielāko uzticamu demokrātisko minerālu rezervju apvienību pasaulē. Kanāda un Austrālija kopā iegūst trešdaļu pasaulē izmantotā urāna un litija, un vairāk nekā 40% pasaulē nepieciešamās dzelzsrūdas.
Pirms Kārnijs uzrunāja parlamentu, Albanīzs sacīja, ka
Austrālijai un Kanādai jāmeklē un jārada jauni ceļi, kā iestāties vienai par otru un strādāt kopā.
Viņš piezīmēja, ka abas valstis vieno kopīga pārliecība un vērtības. Kamēr konflikts Tuvajos Austrumos vēršas plašumā, abi līderi aicināja mazināt saspīlējumu. Albanīzs sacīja, ka visa pasaule cer uz deeskalāciju, un vēlas redzēt, ka Irāna izbeidz mērķu izvēršanu. Viņš piebilda, ka uzbrukumi pavērsti arī pret Persijas līča valstīm, kuras nav iesaistītas konfliktā, un apdraudēti arī civiliedzīvotāji un tūristu iecienītas vietas. Tajā pašā laikā politiķi uzsvēra, ka uguns pārtraukšana nav iespējama, kamēr Teherānai nav atņemta spēja radīt kodolieročus.
Albanīzs arī atsaucās uz diviem pērn Austrālijā notikušiem antisemītiski motivētiem uzbrukumiem, par kuriem atbildīga tiek uzskatīta Irāna. Viņš sacīja, ka vēlas redzēt, kā tiek novērsti tik ilgi klātesošie draudi, ko Irāna rada mieram, drošībai un stabilitātei ne vien Tuvajos Austrumos, bet arī Austrālijā.
Pirms ierašanās Austrālijā Kārnijs četras dienas pavadīja Indijā, kur parakstīja miljardiem vērtus līgumus. Tas uzskatāms par nozīmīgu diplomātisko sasniegumu attiecībās ar Deli. Kanādas un Indijas attiecības vairākus gadus bijušas saspringtas, un to radīja Kārnija priekšteča Deli virzienā vērstās apsūdzības par saistību ar 2023.gadā Kanādā notikušo sikhu seperātista slepkavību.
Pēc vizītes Austrālijā Kārnijs dosies uz Japānu.