Šajā nedēļā viens no pasaules dienaskārtības aktuālajiem jautājumiem bija ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājums NATO valstīm palīdzēt nosargāt Hormuza šaurumu un valstu līderu reakcija uz to. Izskanējis, ka Parīze palīdzēšot, arī Londona, visticamāk, nestāvēs malā, ko teikt ir arī Latvijai. Ja Latvija NATO ietvaros no ASV saņemtu lūgumu palīdzēt, to “ļoti nopietni izvērtētu,” saka premjerministre Evika Siliņa (JV). Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izteicies: ja būs aicinājumi kaut kādā veidā atbalstīt šo operāciju, tie tiks izvērtēti, bet aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) paziņojis, ka Latvija šobrīd neplāno iesaistīties operācijā Hormuza šaurumā. Kā tas var ietekmēt Latvijas attiecības ar savu stratēģisko partneri, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Valsts prezidenta un premjeres teiktais, ka mēs šādu lūgumu ļoti nopietni izskatītu, liecina, – ja sabiedrotais mūs aicinās, ir ļoti augsta iespējamība, ka mēs atsauksimies. Tā sakot, mēs viņiem, viņi mums,” saka politologs.
Uz BNN jautājumu, vai valsts augstāko amatpersonu teiktais nozīmē nepārprotamu signālu, ka vajadzības gadījumā Latvija iesaistīsies Hormuza šauruma krīzes risināšanā,
Filips Rajevskis saka: “Es saprotu, ka viens otrs Latvijā skatās uz vāciešiem, frančiem, uz tām lielajām valstīm, kuras sāk pozicionēties par šo jautājumu, bet nevar arī pateikt, ka šī pozicionēšanās ir viennozīmīga. Vācieši pateikuši, tas it kā nav viņu karš un līdz ar to viņi negrib turp braukt un to risināt, franči ir elastīgāki, bet arī ieņem tādu kā negatīvu pozīciju. Latvijas gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi šo pozīciju ieņemt kontekstā ar mūsu kopējo drošības garantiju situāciju. ASV tomēr ir mūsu drošības garants, visa mūsu drošības arhitektūra primāri ir būvēta ap to. Tomēr jautājums ir par to, vai Latvijai, pirms vēl mums kāds ir kaut ko pajautājis, jāiet publiski ar tekstu – mēs nē! Vai nav palaista garām iespēja vai nu diplomātiski dot signālus, ka mums ir svarīgs mūsu stratēģisko partneru viedoklis un vajadzības, vai vismaz paklusēt,” tā politologs.
Viņš arī norāda, ka šajā situācijā Latvijas gatavība iesaistīties būtu vairāk tāds simbolisks moments, jo neko daudz palīdzēt Hormuza šauruma atbloķēšanā mēs nevaram.
“Kā NATO dalībvalstij un ANO Drošības padomes nepastāvīgajai loceklei tā ir vairāk simboliska pozīcija, ko mēs ieņemam attiecībā pret ASV.”
Filips Rajevskis arī norāda, cik svarīgi ir nodemonstrēt savam stratēģiskajam partnerim, ka mums rūp viņa vajadzības un mēs esam ar viņu uz viena viļņa. “Pagaidām jau mums neviens neko neprasa, un ne jau mēs būsim tie, kam būs izšķirošā loma Hormuza šauruma atbloķēšanā. Šis ir svarīgi no diplomātijas un politisko signālu viedokļa, ka viņi zina, uz mums var paļauties. Pietiekoši bieži Latvijā tiek uzdots jautājums: vai mēs varam paļauties uz ASV? Šī ir ļoti laba iespēja dot atbildi uz jautājumu, vai ASV var paļauties uz mums tad, kad viņiem vajag atbalstu.”
Politologs arī bilst, ka daudzi varētu uzdot jautājumu, kāda, abstrahējoties no naftas cenām, mums darīšana gar ASV konfliktu ar Irānu un Hormuza šaurumu. Atbilde ir: kāda saistība ģimenei no, piemēram, Tenesijas štata, kuras dēli dien ASV armijā un kuriem būtu jānāk palīgā mums, ja, nedod Dievs, attiecībās ar Krieviju iestātos stunda X un sāktos kaut kāda karadarbība. Viņu attieksme pret šo karadarbību ne ar ko neatšķirsies no attieksmes, ka mums gar karu Irānā nav nekādas daļas. Mēs visu laiku aizmirstam to, ka nepārtraukti jāspēj komunicēt un būt konsekventam savam stratēģiskajam partnerim raidītajās ziņās un signālos.”
Lasiet arī:
BNN fokusā | Politologs: Latvijas politikā parādījusies melu kultūra
Lasiet arī: BNN fokusā | Ar ko Latvijai draud gāzes un degvielas cenu kāpums