Serbijas parlamenta priekšsēdētāja, bijusī premjerministre Ana Brnabiča (Ana Brnabić) sacīja, ka Eiropas Savienības pašreizējā pieeja bloka paplašināšanai ir negodīga, un norādīja, ka kopš Serbija sāka iestāšanās sarunas, situācija ir mainījusies, raksta “Politico.”
Brnabiča GLOBSEC foruma laikā Prāgā 21.maijā “Politico” sacīja, ka ES maina savu nostāju attiecībā uz bloka paplašināšanu, un tas acīmredzami kļūst par arvien karstāku jautājumu. Viņa piebilda, ka nostājas maiņa īpaši labi redzama Krievijas agresijas kontekstā, un saistībā ar Maskavas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Politiķe skaidroja, ka tad, kad Serbija 2014.gadā sāka sarunas, runa bija par pakāpenisku iekļaušanos vienotā ārlietu drošības politikā, un pirms kļūšanas par bloka dalībvalsti tas bija jāpaveic simtprocentīgi; tagad spēles noteikumi ir mainījušies, un Brnabiča neuzskata, ka tas ir godīgi.
Serbija ieguva ES kandidātvalsts statusu 2012.gadā, un sāka sarunas 2014.gadā. Jautāta, vai Serbijas draudzīgās attiecības ar Maskavu sarežģī iestāšanās procesu, Brnabiča atzina, ka tas nepadara procesu vieglāku, un tas esot vairāk nekā redzami, jo kopš 2021.gada Serbija nav uzsākusi jaunu integrācijas procesa kārtu, lai tuvinātos ES. Politiķe norādīja, ka citas Rietumbalkānu valstis, piemēram,
Melnkalne un Albānija, sarunās ir pavirzījušās tālāk, savukārt Serbijas iestāšanās process iebuksējis.
Tas neesot tādēļ, ka Serbija nav gatava, bet gan tāpēc, ka valsts nav savu pieeju pielīdzinājusi ES ārlietu un drošībai politikai.
Bijusī premjerministre norādīja, ka uzskata naratīvu par Serbijas demokrātijas sabrukumu par negodīgu, un Serbija tiekot izcelta, jo tai ir atšķirīgs viedoklis ārlietu jautājumus. Viņa kā piemēru minēja Albāniju, kur nesenie opozīcijas vadītie protesti noslēdzās ar sadursmēm starp protestētājiem un policiju: “Mēs, piemēram, redzējām (ļoti interesanti) asaru gāzes un ūdens lielgabalu izmantošanu pret protestētājiem Albānijā, bet neviens neko neteica.” Brnabiča sacīja, ka, pēc viņas domām, Albānija ir savu ārlietu un drošības politiku simtprocentīgi pielīdzinājusi ES nostājai, un tādēļ bloks izliekas notiekošo neredzam. “Savukārt Serbijas gadījumā, jūs izmantojat maldinošus naratīvus, un jūs piemērojat citus standartus,” piebilda politiķe.
ES apsver Serbijas pirmsuzņemšanas fondu līdzekļu samazināšanu pat par 1,5 miljardiem eiro, kā iemeslu minot valsts demokrātijas standartu pazemināšanos.
Lasiet arī: Putina troļļi vājina Merca pozīcijas un palīdz galēji labējiem spēkiem