Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Frriedrich Merz) popularitātei mājās krītoties, to savā labā cenšas izmantot Krievijas diktators, un Kremlis paplašinājis centienus stiprināt Krievijai draudzīgos Vācijas radikāli labējos politiskos spēkus, raksta “Politico.”
Lai gan Putins jau ilgstoši centies apdraudēt Ukrainai draudzīgā un līdz ar to Kremļa melnajā sarakstā nonākušā Merca pozīcijas, iepriekš apstākļi reti nostājušies Maskavai tik izdevīgi. Pāslaik Vācijas ekonomikas izaugsmes ir lēna, centriskā koalīcija ir novājināta, un galēji labējie “Alternatīva Vācijai” (AfD) vēlētāju aptaujās ieņem vadošās vietas pirms divu federālo zemju vēlēšanām Vācijas austrumos. Sagaidāms, ka partija tur gūs vēsturiskas uzvaras, un pirmo reizi kopš dibināšanas varētu tikt pie varas grožiem.
Merca kristīgo demokrātu (CDU) deputāts Saksijas-Anhaltes federālajā zemē Kriss Šulenburgs (Chris Schulenburg) sacīja, ka krievi lūkojas pēc partneriem Eiropā, kas varētu kalpot Kremļa mērķiem, un mērķis esot tuvākajā nākotnē panākt AfD nonākšanu pie varas, vienalga, vai federālās zemes vai valsts vēlēšanās. Tas krieviem dotu stratēģisko partneri Vācijā.
Putins pēdējo nedēļu laikā gan atklāti, gan mazāk uzkrītoši centies izdarīt spiedienu uz Mercu. Maijā tika pārtraukta gāzes piegāde no Kazahstānas, kam tika izmantots krievu cauruļvads. Tāpat Putins izteicies, ka Kremlim draudzīgais bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders (Gerhard Schröder) varētu būt Eiropas Savienības pārstāvis miera sarunās, tā cenšoties šķelt sabiedrības nostāju. Viens no Putina padomniekiem arī ielūdzis AfD pārstāvjus uz Krievijas ikgadējo ekonomisko forumu Sanktpēterburgā.
Krievijas diktatora stratēģija ir savā labā izmantot reālas un pieaugošas Merca politiskās vājības,
jo īpaši tajā, kas saistās ar vāciešu neapmierinātību par ekonomisko situāciju, un paplašināt plaisu viedokļos par militāro atbalstu Ukrainai. Kremļa propagandas mašinērija Mercu attēlo kā neefektīvu un attālinātu no realitātes, un nodēvējusi kanclera atteikšanos atjaunot saikni ar Krieviju enerģētikas jomā par ekonomisko pašnāvību. Tāpat Maskava cenšas parādīt Merca konservatīvos spēkus kā pārgalvīgus karadarbības uzkurinātājus, jo tiek sniegts atbalsts Ukrainai un vācieši atteikušies risināt sarunas ar Putinu.
Šie naratīvi īpaši spēcīgi atbalsojas bijušās Austrumvācijas reģionā, kur sabiedrības attieksme pret Maskavu ir pielaidīgāka. Tuvojoties reģionālajām vēlēšanām septembrī, analītiķi sagaida, ka Kremļa atbalstīti troļļi sāks ietekmes kampaņas internetā, lai plašāk un straujāk izplatītu Krievijai labvēlīgas ziņas.
Jau tagad ar Kremli saistītā medija “Pravda” vācu valodas versijā ievērojami, par apmēram 25%, palielinājies pret Mercu vērstu ziņu skaits. Berlīnes domnīca “Polisphere” norādīja, ka šādu mediju ietekmi nevajadzētu novērtēt par zemu, ņemot vērā to ietekmi uz lielajiem valodas modeļiem un mākslīgā intelekta veidotajiem kopsavilkumiem.
Krievijas jautājumu eksperts Vācijas Ārlietu attiecību padomē Stefans Meisters (Stefan Meister) sacīja, ka
Kremlis vēlēšanas Vācijas austrumu federālajās zemēs redz kā iespēju pamatīgi vājināt Vāciju un tās valdību.
Viņš norādīja, ka, ja ir kaut kas, ko krievi prot labi, tad tā ir oponentu vājību atklāšana un izmantošana. Vācijas austrumu reģioni ir viena no vācu valdības vājākajām vietām, kas ietekmē Vācijas rīcībspēju, jo tie ir AfD ieejas punkts.
Vadoties pēc Kremļa stāstiem, Mercs un viņa koalīcija ir šķērslis mieram Eiropā un pārticībai Vācijā, savukārt iespējamā AfD valdība varētu būt risinājums. Tas arī izskaidro Putina vēlmi parādīt sevi kā līderi, kas labprāt veidotu attiecības ar berlīni, ja vien Berlīne vēlētos ar viņu strādāt. To ļoti labi varēja redzēt tā dēvētās Uzvaras dienas preses konferencē, kad Putins uzsvēra savu vēlmi ar ES runāt par Ukrainu. Viņš sacīja, ka dotu priekšroku Šrēdera kandidatūrai, un piebilda, ka citādāk Eiropai ir jāizvēlas līderis, kam tā uzticas, un kurš nav slikti izteicies par Krieviju: “Mēs nekad neesam aizvēruši durvis sarunām. Tā nebija Krrievija, kas atteicās no dialoga. Tie bija mūsu kolēģi.”
Šrēdera ieteikšana bija labi aprēķināts mēģinājums šķelt vāciešus, tajā pašā laikā izceļot Putinu kā lab nodomu vadītu sarunu partneri. Bijušais kanclers vācu politiķu vidū tiek uztverts kā izstumtais, ņemot vērā viņa darbību Krievijas valstij piederošos enerģētikas uzņēmumos. Šrēders arī iemieso Vācijas gadu desmitiem ilgo atkarību no krievu energoresursiem, un tā ir atkarība, ko Putins labprāt atjaunotu.
Arī AfD paziņojusi par gatavību sarunām ar Krieviju, un šonedēļ partijas līdere Alise Veidela (Alice Weidel) izteicās, ka Vācijai draudus rada Ukraina, nevis Krievija. Viņa Berlīnē sacīja, ka partija uzskata Ukrainas veikto karadarbību par absolūti katastrofālu, un tā radot drošības riskus Vācijai.
“Vācijas valdība, ko vadītu AfD, iestāsies par mieru ar Krieviju, par izlīgšanu un dialogu,”
teica politiķe.
Tuvs Putina sabiedrotais un Kremļa sūtnis sarunās ar ASV administrāciju Kirils Dmitrijevs AfD vadītu valdību nodēvējis par zālēm valsts ekonomikai, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka partija atjaunotu energoresursu importu no Krievijas. Dmitrijevs vietnē “X” rakstīja, ka gaidāma daudz sliktāka situācija, kamēr vācu birokrāti mainīšot virzienu un atzīšot savas kļūdas, vai arī visu varot glābt AfD vadīta valdība. Tas ir vēstījums, ko regulāri atbalso AfD politiķi, kuri aicina atjaunot “Nord Stream” cauruļvadu darbību.
Šulenburgs sacīja, ka daudziem vēlētājiem Saksijas-Anhaltes federalajā zemē šķiet pievilcīga šāda vēstījuma vienkāršība. Vecākās paaudzes vēlētāji savukārt ir draudzīgāk noskaņoti pret Krieviju, jo uzauguši aiz Dzelzs priekškara. Politiķis teica, ka ir viegli sacīt – tagad mēs ar Krieviju atkal būsim labākie draugi, enerģija būs lētāka un ekonomikai klāsies labāk. “Un tad ir daudz cilvēku, kuri viegli pieņem šo vienkāršo risinājumu, jo viņi neuzdod jautājumus, un nesaprot – vai negrib saprast – kopējo situāciju pasaulē,” piebilda Šulenburgs.
Lasiet arī: Kremlis piedraud Latvijai, apsūdzot to “uzbrukumu gatavošanā Krievijai”