Aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) skaidrojumu par aizsardzības resora attieksmi pret ASV koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē plānots uzklausīt pēc nedēļas, aģentūru LETA informēja partijas “Progresīvie” pārstāvis Toms Zariņš.
Kā norādīja Zariņš, Sprūds ir komandējumā ārzemēs, tāpēc jautājums ir pārcelts uz 30. martu.
Kā vēstīts, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicinājusi Sprūdu šodienas koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē skaidrot aizsardzības resora vadības attieksmi pret ASV, teikts ZZS izplatītajā paziņojumā.
ZZS vēloties uzklausīt ministra skaidrojumu par Latvijas pozīciju attiecībā uz ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumu sabiedrotajiem iesaistīties ASV un Izraēlas kara pret Irānu rezultātā globālajam naftas eksportam bloķētā Hormuza šauruma atbrīvošanā.
“ASV ir mūsu valsts lielākais stratēģiskais partneris un joprojām arī Eiropas drošības garants,” uzskata ZZS,
mudinot valsti formulēt skaidru viedokli attiecībā uz ASV aicinājumu. Trampa aicinājums gan neizpelnījās arī Eiropas lielvaru atbalstu, kam sekoja Trampa kārtējā sūkstīšanās par Eiropu un NATO.
Latvijas amatpersonas šo jautājumu pārsvarā ir komentējušas aplinkus. Prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien sacīja, ka Latvija līdz šim nav saņēmusi aicinājumus vai lūgumus iesaistīties ASV un Izraēlas īstenotajā militārajā operācijā Tuvajos Austrumos. Gadījumā, ja Latvija šādu aicinājumu saņemtu, to atbildīgi un ātri izvērtētu, konsultējoties atbildīgajām ministrijām, valdību un Saeimu. Valsts prezidents atzīmēja, ka jebkādi lēmumi par militāra kontingenta nosūtīšanu ir Saeimas kompetencē.
Arī premjere Evika Siliņa (JV) klāstīja, ka Latvija šobrīd NATO ievaros nav saņēmusi nekādu lūgumu no ASV saistībā ar operāciju globālajam naftas eksportam svarīgajā Hormuza šaurumā, tomēr, ja tāds būtu, tas tiktu “ļoti nopietni izvērtēts”.
Jau vēstīts, ka ASV un Izraēlas karš pret Irānu novedis pie faktiskas Hormuza šauruma blokādes, caur kuru tika pārvadāta piektdaļa no visā pasaulē iegūstamās naftas, un tas izraisījis strauju cenu kāpumu.
Tramps svētdien brīdināja, ka NATO gaidāma ļoti slikta nākotne, ja sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt Hormuza šaurumu. Savukārt pirmdien Tramps izteicās, ka sagaida no Francijas un Lielbritānijas palīdzību kuģošanas nodrošināšanai caur Hormuza šaurumu, ko patlaban cenšas bloķēt Irāna. Nākamajā dienā Tramps paziņoja, ka ASV armijai vairs nav nepieciešama militārā palīdzība karā pret Irānu.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paudis uzskatu, ka brīvas kuģu satiksmes atjaunošana Hormuza šaurumā nav NATO uzdevums. Stārmers norādīja, ka tas prasa plašas alianses iesaistīšanos, tostarp Persijas līča partneru, kā arī Eiropas valstu un ASV līdzdalību.
“Mēs sadarbojamies ar citām valstīm, lai izstrādātu ticamu plānu Hormuza šaurumam, kas ļautu mums atjaunot kuģošanu un caurbraukšanu. Ļaujiet izteikties skaidri – tā nav un nekad nav bijusi plānota kā NATO misija,” žurnālistiem Dauningstrītā teica Stārmers.
Tikmēr Vācijas kanclera Frīdriha Merca preses pārstāvis pirmdien paziņoja, ka karam Tuvajos Austrumos, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai, nav nekāda sakara ar NATO un tas nav NATO karš.