Francijas pašvaldību vēlēšanās lielo pilsētu – Parīzes, Marseļas, Lionas un Lilles – varas groži palikuši sociālistu un viņu politisko sabiedroto rokās, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tomēr zināmus panākumus guvuši arī galēji kreisie un galēji labējie spēki – Nicā uzvarējis Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) galēji labējās “Nacionālās alianses” (RN) kandidāts, savukārt Rubē Francijas ziemeļos panākumus guvusi kreiso ekstrēmistu partija “Nepakļāvīgā Francija” (LFI).
Vēlēšanu vakara lielo mācībstundu saņēmušas LFI un lielo kreisā spārna partiju savienības, kad Klermonferānā un Brestā, kas ilgstoši bijušas Sociālistu partijas (PS) cietokšņi, vēlētāji savas balsis atdevuši centriskajiem un labējiem spēkiem. Pretējs efekts bija vērojams lielajās pilsētās, kur sociālisti izvairījās no apvienošanās ar galēji kreisajiem – tur PS izdevies atgriezties vadībā. Galvenais iemesls, kādēļ sociālisti izvairījās no galēji kreisajiem spēkiem, bija tos apvijušās apsūdzības antisemītismā.
Pirms pašvaldību vēlēšanām izskanēja aicinājumi boikotēt LFI pēc tam, kad viens no partijas parlamentārajiem asistentiem tika apsūdzēts par kūdīšanu uz galēji labējā studenta slepkavību Lionā. Arī partijas līderis Žans Luks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon) saniknoja pretiniekus, kad uzrunā šķietami jokoja par dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna (Jeffrey Epstain) ebreju izcelsmi.
Sociālistu kandidāta Emanuela Greguāra (Emmanuel Grégoire) uzvara Parīzē tika prognozēta jau iepriekš,
un viņš stāsies savas partijas biedres Annes Idalgo (Anne Hidalgo) vietā.
RN, kas pašlaik pārliecinoši atrodas vadībā aptaujās par nākamā gada prezidenta vēlēšanām, nespēja iegūt pietiekamu Marseļas un Tulūnas vēlētāju atbalstu. Marseļā dalību vēlēšanās turpināja arī republikāņu kandidāts, kas sadalīja labējā spārna vēlētāju atbalstu. Tikmēr Nicā Lepēnas atbalstītais UDR līderis Ēriks Čoti (Eric Ciotti). RN to apveica kā labējo atgriešanās pazīmi, un pierādījumu tam, ka sadarbība ar Lepēnu vairs nav tabu. Tāpat RN izdevies iegūt uzvaras vairākās mazajās pilsētās.
Tomēr vēlēšanu galvenie uzvarētāji ir lielās partijas. Politiski nozīmīga ir bijušā premjerministra Eduāra Filipa (Edouard Philippe) uzvara Normandijas pilsētā Havrā. Filips tiek uzskatīts par iespējamo centrisko spēku kandidātu prezidenta vēlēšanās, un iepriekš norādījis, ka tajās piedalīsies tikai tad, ja viņu ievēlēs Havrā.
Kopumā Francijas pašvaldību vēlēšanas apstiprinājušas, ka lielo pilsētu perifērijās pieaug galēji kreiso politisko spēku ietekme, savukārt galēji labējie apliecinājuši savu klātesamību Francijas provincēs, ārpus lielajām pilsētām. Lielo partiju panākumi dod tām cerību, ka, prezidenta vēlēšanās sacenšoties ar galējo spēku partijām, tās tomēr uzvarēs. Tiesa, tas neatrisina bažas, kas joprojām pastāv – ka prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viens otram pretī stāsies ekstrēmistu kandidāti.
Lasiet arī: Sarkozī dēls grasās doties Francijas politikā; nesīs ASV vēsmas