Slovēnijas politiskās partijas grasās steidzīgi uzsākt sarunas koalīcijas veidošanai pēc tam, kad parlamenta vēlēšanās neviena neieguva vairākumu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
22.martā, skaitot balsis, premjerministra Roberta Goloba (Robert Golob) partija “Brīvības kustība” (GS) bija teju vienādās pozīcijās ar populista, bijušā premjerministra Janeza Jansas (Janez Jansa) labējo Slovēnijas Demokrātisko partiju (SDS). Neviena no partijām nav ieguvusi 46 vietas parlamentā, kas nepieciešamas, lai iegūtu vairākumu, kas nozīmē, ka izšķiroša nozīmē var būt tām mazajām partijām, kas būs pārsniegušas 4% barjeru.
Daži analītiķi izteica satraukumu par tik tuvu rezultātu radīto iespējamo politisko nestabilitāti. Politiskais eksperts Miha Kovačs (Miha Kovac) sacīja, ka, visticamāk, jaunā valdība nebūs stabila.
Uzrunā agrā 23.marta rītā Golobs sacīja, ka viņa partija ir gatava sākt sarunas koalīcijas veidošanai, lai sāktu īstenot GS programmu, kurā galvenā uzmanība pievērsta veselības aprūpei, izglītībai un ekonomikai. Viņš norādīja, ka
tās īstenošanai vajadzīgs kas vairāk par vāju vairākumu, un viņš aicināšot uz sarunām visas demokrātiskās partijas.
Ar 99,85% saskaitītu balsu, GS ieguvusi 29 krēslus, un uzreiz seko arī SDS ar 28 krēsliem. Jansa, kuram šis varētu būt jau ceturtais termiņš premjera amatā, sacīja, ka SDS sarunas par koalīcijas veidošanu sāks tad, kad būs saskaitītas visas balsis, acīmredzot cerot uz to, ka rezultāts varētu mainīties SDS par labu.
Jansa, kurš ir ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) piekritējs, un Ungārijas nacionālistiskā premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orban) sabiedrotais, jau apvainojis vēlēšanu komisiju kļūdainā balsu skaitīšanā. Viņa novērotāju komanda esot konstatējusi nesakritības, kas atņēmušas SDS 50 000 balsu. Tiesa, Jansa nesniedza pierādījumus saviem paziņojumiem.
Eiropas Savienības dalībvalsts Slovēnija neatkarību ieguva 1991.gadā, kad sabruka Dienvidslāvija. Izvairīšanās no konfliktiem un spēcīgā industriālā bāze ir ļāvusi tai attīstīties straujāk nekā citām Balkānu valstīm. Golobs tika ievēlēts 2022.gadā, un tuvinājis Slovēnijas ārlietu politiku citām Eiropas valstīm, kamēr Jansa varētu mainīt valsts nostāju starptautiskajā vidē. Jansa vēlas ieviest nodokļu atvieglojumus uzņēmējiem, un samazināt finansējumu NVO, labklājībai un medijiem.
Lasiet arī: Slovēnija aicina ES izmeklēt Izraēlas spiegu iespējamo iejaukšanos vēlēšanu procesā