ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Hegseth) 31.martā atteicies apstiprināt ASV apņemšanos piedalīties NATO kolektīvajā aizsardzībā, norādot, ka tas atkarīgs no prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) lēmuma pēc tam, kad sabiedrotie atteikušies iesaistīties amerikāņu karā pret Irānu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Hegseta izteikumi ir satraucoši, ņemot vērā, ka kolektīvā aizsardzība ir NATO darbības pamatā. Alianse 1949.gadā dibināta ar mērķi novērst Padomju Savienības uzbrukumu sabiedroto teritorijai. Jebkādi ASV signāli, ka tās vairs nevēlas aizstāvēt NATO sabiedrotos ievērojami vājinātu aliansi pat tad, ja Tramps izvēlas saglabāt ASV dalību. Tiesa, lai izstātos no alianses, Trampam nepieciešams arī ASV kongresa apstiprinājums.
Jautāts, vai ASV joprojām apņemas iesaistīties NATO kolektīvajā aizsardzībā, Hegsets sacīja, ka tiktāl, cik tas attiecas uz NATO, tas būšot prezidenta lēmums, bet viņš varot tikai piebilst, ka daudz kas ir tapis skaidrs. Atsaucoties uz spriedzi attiecībās ar NATO sabiedrotajām Franciju, Itāliju, Spāniju un Lielbritāniju, Hegsets sacīja, ka tad, kad amerikāņi lūdzot papildus palīdzību vai vienkārši pieeju militārajām bāzēm un pārlidojumiem, viņi saskaroties ar jautājumiem, šķēršļiem un vilcināšanos. Tā neesot alianse, ja tājā esot valstis, kas nevēlās sniegt atbalstu, kad tas nepieciešams, un Tramps vienkārši uz to norādot. Galu galā, tas būšot ASV prezidenta lēmums par tālākajām attiecībām.
Eksperti jau ilgstoši brīdina, ka piezīmes, kas liek noprast, ka ASV neturēsies pie savas apņemšanās NATO, varētu iedrošināt Krieviju pārbaudīt alianses dalībvalstu gatavību pielietot 5.pantu.
Karadarbība pret Irānu pastiprinājusi rīvēšanos starp ASV un Eiropu,
kas ievērojami pieauga jau tad, kad Tramps sāka savu otro termiņu prezidenta amatā. Eiropa arī ar bažām vēro Trampa centienus panākt mieru Ukrainā, un augtsa līmeņa Eiropas Savienības amatpersonas satraucas, ka ASV prezidents varētu nosliekties par labu tādam miera līgumam, kas ir labvēlīgs Maskavai.
Francija liegusi Izraēlai izmantot savu gaisa telpu ieroču krājumu papildinājumu piegādei, un Itālija nav atļāvusi ASV militārajiem lidaparātiem pirms došanās uz Tuvajiem Austrumiem nosēsties gaisa spēku bāzē Sicīlijā. Arī Spānija 30.martā ziņoja, ka slēgusi savu gaisa telpu uzbrukumiem Irānai iesaistītajām amerikāņu kara lidmašīnām.
Tramps atkārtoti kritizējis ASV tuvāko sabiedroto Eiropā Lielbritāniju par to, ka tā nav iesaistījusies karadarbībā pret Irānu. 31.martā viņš izcēla Lielbritāniju sociālo tīklu ierakstā, kurā norādīja, ka Hormuza šauruma nodrošināšana paliks uz to valstu pleciem, kurām nepieciešama nafta no Tuvajiem Austrumiem. Tramps sacīja, ka būs jāiemācās pašiem cīnīties par sevi, jo ASV vairs nepalīdzēs, tieši tāpat, kā briti nav palīdzējuši amerikāņiem: “Irāna faktiski ir iznīcināta. Grūtākais darbs ir padarīts. Ejiet meklēt paši savu naftu!”
Lasiet arī: Spānija slēdz savu gaisa telpu ASV kara lidmašīnām