Hormuza šauruma, kas ir teju vienīgais ceļš Persijas līča valstu naftas eksportam, slēgšana pirms vairāk nekā mēneša likusi uzvirmot bažām, ka pasaule tuvojas vēl smagākai enerģētikas krīzei nekā 1970.gados, raksta britu raidorganizācija BBC.
Bijušais “Maersk” direktors un kuģniecības eksperts Larss Jensens (Lars Jensen) BBC sacīja, ka ASV un Izraēlas uzsāktā kara pret Irānu iespaids varētu būt ievērojami lielāks nekā 1970.gados pieredzētais ekonomiskais haoss. Jensena komentāri seko Starptautiskās Enerģētikas aģentūras direktora Fatiha Birola brīdinājumam, kurš martā sacīja, ka pasaule ir vēsturiski lielākā enerģētikas drošības apdraudējuma priekšā. Viņš BBC sacīja, ka apdraudējums ir daudz lielāks nekā pagājušajā gadsimtā, un tas ir lielāks nekā šoks, ko starptautiskajos tirgos radīja dabas gāzes cenu straujais kāpums pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.
Lai gan Hormuza šauruma slēgšana traucē starptautiskās energoresursu piegādes ķēdes, ir eksperti, kas apgalvo, ka pašlaik pasaule ir noturīgāka. Ekonomiste, “Crystol Energy” izpilddirektore Kerola Nahle (Carol Nakhle) BBC sacīja, ka naftas krīze 1970.gados bija fundamentāli citādāka, jo pirmais cenu šoks bija apzināta politiska lēmuma rezultāts. 1973.gada oktobrī arābu naftas ražotāji Ramadāna jeb “Jom Kippur” kara laikā piemēroja eksporta embargo ASV vadītai valstu grupai, kas atbalstīja Izraēlu. Līdzās embargo tika arī saskaņoti pārtraukta naftas pārstrāde. Nahle norādīja, ka rezultāts bija naftas cenu četrkāršošanās dažu mēnešu laikā. Līdz ar to valstīs ar lielu naftas patēriņu tika ieviesti ierobežojumi degvielas iegādei, kas izraisīja starptautisku ekonomisko un finanšu krīzi ar ilgstošām sekām.
Belfāstas Karalienes Universitātes pētnieks, doktors Tiarnāns Hīnijs (Tiarnán Heaney) skaidroja, ka augstās naftas cenas veicināja inflāciju, kas nozīmēja, ka uzņēmumi vēl vairāk taupīja un strauji pieauga bezdarba līmenis. Tas savukārt daudzviet grāva sabiedrības struktūru, un tika piedzīvoti plaši streiki, nemieri un nabadzības pieaugums, jo daudzas mājsaimniecības nevarēja savilkt galus. Gan ASV, gan Lielbritānija 1973. – 1975.gadā piedzīvoja recesiju, un krīze arī izraisīja Teda Hīta (Ted Heath) konservatīvās valdības krišanu.
Nākamā naftas krīze sekoja, kad 1979.gadā Irānā notika revolūcija.
Kopš ASV un Izraēla 28.februārī sāka uzbrukumus Irānai, Hormuza šaurums ir praktiski slēgts satiksmei. ASv prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) izmēģinājis dažādas taktikas, lai panāktu, ka naftas plūsma no Persijas līča atjaunojas, tostarp aicinot sabiedrotos nosūtīt uz šaurumu kara kuģus, un draudot veikt spēcīgākus triecienus pret Irānu, ja tā neļaus kuģiem šķērsot šaurumu.
Jensens BBC sacīja, ka tankkuģi, kas Persijas līci atstāja pirms vairāk nekā mēneša, turpina ierasties pārstrādes rūpnīcās, tomēr plūsma drīz apsīks. Viņš sacīja, ka naftas trūkums, kas redzams tagad, paliks vēl smagāks, pat tad, ja Hormuza šaurums maģiski tiks atvērts jau rīt. Pasaule saskaries ar milzīgām energoresursu izmaksām, ne tikai krīzes brīdī, bet vēl sešus līdz 12 mēnešus pēc tam, kad situācija šaurumā būs atrisināta.
Nahle sacīja, ka naftas tirgi šobrīd ir daudzveidīgāki nekā 1970.gados, kamēr kopējais izmantotais apjoms pret starptautiskās ekonomikas izmēriem arī ir ievērojami krities. Ekonomiste uzskata, ka, lai gan cenas pašlaik ir augstas, šodienas krīze nav tik smaga, kā 20.gadsimtā, un uzsvēra, ka apjoma traucējumi ir ievērojami un, iespējams, augstākie nesenā vēsturē, arī tirgus ir daudz noturīgāks nekā 1970.gados. Tas esot daudzveidīgāks, labāk nodrošināts ar rezervēm un ārkārtas situāciju mehānismiem.
Hīnijs norādīja, ka
dažas tirgus atšķirības šodien strādā par labu veiksmīgākai krīzes pārlaišanai,
to vidū ir arī labāka ekonomikas izpratne un lielāks valstu skaits ar naftas rezervēm. Viņš piebilda, ka labākais scenārijs būtu pēc iespējas ātrāk beigt konfliktu, un atjaunot ko līdzīgu stabilitātei.
“Natixis CIB” Āzijas Klusā okeāna reģiona galvenā ekonomiste Alīsija Garsija Errero (Alicia Garcia Herrero) sacīja, ka 1970.gados, neskatoties uz milzīgo cenu pieaugumu, starptautiskās naftas piegādes samazinājās tikai par 5-7%, kamēr pašlaik ietekmēti ap 20% piegāžu. Viņa teica, ka Irānas kara izraisītā krīze var radīt lielāku šoku tirgū, ja situācija drīzumā neuzlabosies, turklāt runa ir arī par dabas gāzi un citiem resursiem. Krīze varot izraisīt asākus cenu lēcienus, plašāku inflācijas slogu un dziļākas recesijas risku, jo īpaši Āzijā: “Rezerves un efektivitāte piedāvā zināmu atslodzi, kādas nebija 1970.gados, bet zaudēto piegāžu apjoms padara pašreizējo krīzi nepatīkamāku, un nav redzama ātra situācijas uzlabošanās.”
Lasiet arī: Degvielas cenas Latvijā: vieni samazina, citi palielina