Krievijas īstenotā agresija un cilvēktiesību pārkāpumi Ukrainā demokrātiskai un tiesiskai sabiedrībai dod iespēju parādīt, cik nopietni, adekvāti un vienoti tā spēj reaģēt uz šādiem nodarījumiem, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Viņa atbalsta ideju par speciāla starptautiska tribunāla veidošanu, lai izmeklētu Krievijas pastrādātos noziegumus Ukrainā un sauktu pie atbildības vainīgos. Ziemele sacīja, ka tāda veida tiesību pārkāpumus, kādus Krievija ir īstenojusi Ukrainā, pasaule vai vismaz Eiropa nav piedzīvojusi ļoti ilgi.
Vēl viens vispārējs iemesls, kāpēc būtu jātaisa Nirnbergas tipa tribunāls, ir fakts, ka notikusi ļoti klaja nostāšanās pret mūsu kultūrtelpas pamata lietām – cilvēka cieņu, un tas prasa pretī veidot tikpat spēcīgu mehānismu, kas to visu varētu novērtēt, sacīja ES Tiesas tiesnese.
Viņa gan nelolo ilūzijas, ka šāda tipa tribunāla izveide būs viegls un ātra. Šajā procesā kādai valstu grupai nešaubīgi vajadzēs uzņemties vadošo lomu jeb būt īpaši organizētai un aktīvai, lai pārējos «vilktu līdzi vai stumtu uz priekšu, ja tā var teikt».
«Šis jau ir starptautisks noziegums. Līdz ar to ir [..] jāizmanto tā iespēja, kad Eiropa var uzrunāt citus kontinentus un veidot kopēju pieeju tam, kā cilvēce vispār reaģē uz šāda veida noziedzīgām darbībām,»
skaidroja Ziemele, piebilstot, ka arī šajā krīzē viņa saredz iespēju parādīt, «cik nopietni mēs uztveram zināmus principus, zināmas normas, un ja tās tiek pārkāptas, tad būs arī adekvāta reakcija».
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) novembra beigās izklāstīja pamatus īpašas tiesas izveidošanai, lai izmeklētu un tiesātu noziegumus, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā.
EK arī izklāstīja, kā Rietumu sankciju rezultātā iesaldētos Krievijas līdzekļus varētu izmantot kā iespējamo avotu Ukrainas atjaunošanas finansēšanai.
«Krievijas šausminošie noziegumi nepaliks nesodīti,» video tviterī paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).
Atbalstot Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izmeklēšanu, EK cita starpā vēlas izveidot alternatīvus līdzekļus Krievijas noziegumu izmeklēšanai. Tas tiek darīts, jo Krievija neatzīst SKT jurisdikciju šajā jomā.
EK vēlas izveidot starptautisku tribunālu uz daudznacionāla līguma pamata.
Cita iespēja būtu izveidot tā dēvēto hibrīdo tribunālu, balstoties uz Ukrainas likumiem un integrējot to starptautiskajās procedūrās, ar starptautiskiem tiesnešiem.
Abos gadījumos tribunālu izveidei būtu nepieciešams ANO atbalsta, norādīja EK.
«Krievijai ir arī finansiāli jāsamaksā pat postījumiem, ko tā izraisījusi,» sacīja Leiena.
«Ukrainai nodarītie zaudējumi tiek lēsti uz 600 miljardiem eiro. Krievijai un tās oligarhiem ir jākompensē Ukrainai nodarītais kaitējums un jāsedz valsts atjaunošanas izmaksas,» norādīja Leiena.
Saskaņā ar EK datiem no Krievijas centrālās bankas rezervēm ES un G7 valstīs iesaldēti aktīvi 300 miljardu eiro apmērā un ES privātajos fondos iesaldēti 19 miljardi eiro.
Lasiet arī: Eiropas parlaments atzīst holodomoru par genocīdu pret ukraiņu tautu