7.aprīļa vakarā, neilgi pirms paša noteiktā termiņa, ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņoja, ka ASV un Irāna ir nozīmīgi pavirzījušās uz priekšu miera līguma jautājumā, un viņš piekritis uz divām nedēļām pārtraukt uguni, lai ļautu norisināties sarunām, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tramps iepriekš bija solījis, ka gadījumā, ja Teherāna nepiekritīs amerikāņu piedāvājumam (kas nozīmē arī Hormuza šauruma atvēršanu kuģu satiksmei), pēc pusnakts no 7. uz 8.aprīli viņš došot rīkojumu nolīdzināt līdz ar zemi visu Irānas infrastruktūru. Irāna informējusi, ka atjaunos satiksmi Hormuza šaurumā, tomēr saglabā tā pārvaldību.
Pašlaik spēkā esošais pamiers ļāvis Trampam izvairīties no nepatīkamas izvēles. Ja Teherāna nebūtu piekāpusies, ASV prezidentam būtu nācies vai nu īstenot savus draudus, ka “šonakt ies bojā visa civilizācija,” vai arī atkāpties no teiktā, kas savukārt iedragātu viņa tēlu daļas vēlētāju acīs. Tomēr atvieglojums, visticamāk, ir īslaicīgs.
Plānots, ka turpmāko divu nedēļu laikā starp ASV un Irānu norisināsies sarunas, kas dos arī laiku, lai sasniegtu paliekošu risinājumu. Domājams, ka sarunas būs sarežģītas, tomēr pat izredzes uz tādām pēc pamiera izziņošanas ļāvušas naftas cenām nokristies līdz atzīmei, kas zemāka par 100 dolāriem par barelu. Šķietami virmo sajūta, ka ļaunākais ir beidzies.
Vēl 7.aprīļa rītā pat īslaicīgs pamiers šķita neiespējams.
Nav skaidrs, kas licis Teherānai pieņemt lēmumu tomēr piekāpties ASv prasībām. Tas, kas neapšaubāmi ir skaidrs – vēl neviens ASV prezidents nekad nav nolaidies līdz draudiem vai pat devis mājienus, ka varētu iznīcināt visu kādas valsts civilizāciju. Tikai divas dienas iepriekš Tramps savā sociālajā tīklā “Truth Social” publicēja līdzīgu, rupjībām piebārstītu ierakstu. Pat ja divas nedēļas ilgais pamiers noslēgsies ar pastāvīgu mieru, karš Irānā un Trampa izteikumi ir pamatos mainījuši pasaules skatījumu uz ASV.
Nācija, kas savulaik sevi pasniedza kā starptautiskās stabilitātes veidotāju, šobrīd grauj starptautiskās kārtības pamatus. Prezidents, kurš pievērsās vispārpieņemto normu un kārtības izjaukšanai iekšpolitikā, tagad to pašu dara pasaules politiskajā laukā. Demokrāti 7.aprīlī nekavējās nosodīt Trampa izteikumus, un daži norādīja, ka Trampam ir jāatkāpjas. Kongresmenis Hoakins Kastro (Joaquin Castro) vietnē “X” rakstīja, ka Trampa stāvoklis ir pasliktinājies, un viņš vairss nav piemērots, lai vadītu valsti. Lai gan Trampa partija – republikāņi – kopumā viņu atbalstīja, tas bija tālu no vienotā atbalsta, ko Tramps parasti pieredz. Vairāki republikāņu partijas pārstāvji sociālajos tīklos norādīja, ka neatbalsta draudus iznīcināt civilizāciju, un uzsvēra, ka tas nav saskaņā ar partijas vai ASV vērtībām.
Neskatoties uz to, Baltais nams droši vien uzstās, ka tieši Trampa vārdi ir iedarbojušies, lai panāktu pamieru.
Prezidentam, kura popularitāte krītās, pieaug kritika no paša partijas un ekonomika valstī saskaras ar problēmām, noderēs jebkāda izeja no konflikta būs atvieglojums.
ASV un Izraēlas uzbrukumu laikā pamatīgi cietuši Irānas bruņotie spēki, un, lai gan triecienos gājusi bojā virkne režīma līderu, islāma fundamentālistu vadība spējusi noturēt pozīcijas. Pašlaik nav arī skaidrs, cik daudz no ASV deklarētajiem mērķiem ir sasniegti. Nav zināms, kur atrodas Irānas bagātinātā urāna krājumi, un režīms joprojām kontrolēt dažādus reģiona grupējumus, piemēram, hutiešus Jemenā. Pat ja Irāna pilnībā atvērs Hormuza šaurumu, ir nepārprotami skaidra tās spēja pilnībā kontrolēt šauro ūdensceļu.
Lasiet arī: Ukraina: Krievija Irānai sniedz kiberatbalstu un piegādā izlūkošanas informāciju