Pēc tam, kad toreizējais Ungārijas opozīcijas līderis Pēters Mārki-Zajs (Péter Márki-Zay) nespēja pieveikt Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu (Viktor Orbán) iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2022.gadā, daudzi ungāri norādīja, ka Orbānu spētu pieveikt tikai politiķis, kas nāk no premjerministra partijas iekšienes, raksta “Politico.”
Tieši tāds ir pašlaik aptauju vadībā esošais “Tisza” līderis Pēters Maģars (Péter Magyar). Viņš savu laiku pavadījis Orbāna partijā “Fidesz,” un bija precējies ar Orbāna valdības bijušo tieslietu ministri, un labi saprot, kā apspēlēt premjerministru viņa paša spēlē.
Mārki-Zajs nav liels Maģara personības fans, un uzskata viņu par augstprātīgu un uz sevi centrētu, tomēr slavēja opozīcijas līdera aukstasinīgo pieeju politikai un spēju gūt svarīgas mācības no opozīcijas izgāšanās 2022.gadā. Viena no galvenajām mācībām ir neļaut sevi ievilkt rūgtuma piepildītās diskusijās par starptautisko atbalstu Ukrainai, kas bija Mārki-Zaja kļūda un nesa uzvaras zaudējuma cenu.
Maģara dažkārt nežēlīgai taktikai ir kritiķi. Viņš apsūdzēts par centieniem iznīcināt visas opozīcijas partijas, izņemot savējo, par mēģinājumiem paša rindās izsvēpēt mediju klātbūtni, un arī par pievēršanos populistiskiem solījumiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tomēr Mārki-Zajs to saredz kā pareizo ceļu, lai izbeigtu Orbāna 16 gadus ilgo atrašanos pie varas. Sarunājoties ar “Politico” pilsētā Ungārijas dienvidos, kur Mārki-Zajs ir mērs, viņš sacīja, ka tas, ko dara Maģars, ir labāk, un tas ir tieši tas, ko viņš mācījies no iepriekšējām opozīcijas neveiksmēm – viņa stratēģiju veidojot visas opozīcijas kopējā pieredze.
Maģara sekmes priekšvēlēšanu laikā nosaka arī valsts ekonomiskā situācija,
ko pastiprina sabiedrības arvien skaidrākā uztvere, ka Orbāna valdībā iesakņojusies korupcija un savējo atbalstīšana neatkarīgi no snieguma un pieredzes. Mārki-Zajs sacīja, ka cilvēki redz – tā nav funkcionējoša valdība. Viņi esot dusmīgi, un ienīst “Fidesz,” bet pirms četriem gadiem tā neesot bijis.
Viena no būtiskākajām atziņām, ko Maģars mācījies, ir pārvērtusies viņa stratēģiskajā pieejā Ukrainas jautājumam. Mārki-Zaja nostāja lielā mērā tiek vainota zaudējumā vēlēšanās. Neskatoties uz to, ka aptaujas solīja ciešu sacensību, Orbāns uzvarēja ar 49,3% vēlētāju atbalstu. 2022.gada februārī, tieši pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Mārki-Zajs neatkarīgajam medijam “Partizán” sacīja, ka Ungārija varētu militāri atbalstīt savu kaimiņvalsti. Jautāts, vai tas nozīmētu arī reālu karavīru izvietošanu Ukrainā, viņš atbildēja: “Ja NATO tā nolems, tad pat karavīru izvietošanu.” Politiķis uzreiz gan piebilda, ka pagaidām nekas par to neliecina. Diemžēl krievi iebruka Ukrainā jau nākamajā dienā, un valdību atbalstošie mediji sagrozīja opozīcijas politiķa vārdus, apvainojot viņu par centieniem ieraut Ungāriju karā un vēlmi nosūtīt ungāru bērnus mirt Ukrainā.
Šoreiz opozīcija izvairījusies no šādām diskusijām, neskatoties uz to, ka Orbāns regulāri nodēvē Maģaru par Kijivai draudzīgu kandidātu, kas ieraušot Ungāriju karā. Maģars tiešām ir ievērojami pacenties, lai viņu neuztvertu kā Ukrainu atbalstošu kandidātu, iebilstot gan Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā paātrinātā procesā, gan iestājoties pret ieroču nosūtīšanu. Tāpat “Tisza” līderis cieši uzrauga partijas komunikāciju, visu vēstījumu nodošanu sabiedrībai uzticot sev un vēl dažiem partijas biedriem.
Pārējie partijas biedri nedrīkst sniegt komentārus medijiem.
Mārki-Zajs norādīja, ka Maģars visos priekšvēlēšanu pasākumos sniedz vienu un to pašu uzrunu, un runā tikai ar dažiem medijiem, visu komunikāciju koncentrējot paša veidotos “Facebook” ierakstos. Kā norādīja Mārki-Zajs, Maģars nebaidās būt populists, un piebilda, ka partijas komunikācijas ierobežošana ir prātīgs gājiens, jo tādējādi ir mazāk iespēju saskarties ar kritiku un viltotiem un manipulētiem atstāstiem.
2022.gadā Mārki-Zajs vadīja plašu partiju apvienību, bet stratēģija atspēlējās nepatīkamā veidā, un apvienība izjuka jau vēlēšanu naktī. No tā mācību ņēmis Maģars – lai satriektu Orbānu, visa opozīcija jāsakopo vienā kustībā. Mārki-Zajs retoriski jautāja: “Puse no viņiem ir muļķi, otra puse ir nodevēji. Tad kāpēc ņemties ar veco opozīciju?” Viņš norādīja, ka ir labi, ka Maģars apgājis vecās opozīcijas partijas, jo tagad viņam nesot jāuzņemas korupcijas un sliktās reputācijas slogs, kas seko šīm partijām. Stratēģija ir veiksmīgi izvēlēta arī tādēļ, ka vēlēšanu sistēma ir labvēlīgāka lielām partijām, nevis mazo opozīcijas partiju apvienībām.
Maģaram bija vēl kāds iemesls atteikties strādāt ar vecajām opozīcijas partijām – tās ir bažas par sabotieriem. “Tisza” līderis uzskata, ka daudzi opozīcijas pārstāvji bija vienojušies ar Orbānu, un patiesībā guva labumu no situācijas nemainības. Mārki-Zaja kampaņu vadītājs Garijs Akoss (Gary Akos) “Politico” sacīja, ka bija skaidrs – opozīcijā bija “atslēgas cilvēki,” kas centās izjaukt kampaņu. Mārki-Zajs piebilda, ka esot pat liedzis kādam politiķim piedalīties kampaņā, bet citi esot ievilkuši šo cilvēku atpakaļ, un tas vien jau esot radījis haosu.
Par spīti zināmai nepatikai, Mārki-Zajs tomēr cerot, ka Maģars uzvarēs. Pašlaik galvenais esot sakaut Orbānu un “iebāzt aiz restēm visus tos noziedzniekus,” un, ja Maģars to paveikšot, Mārki-Zajs savā pilsētā uzcelšot viņam pieminekli.