Eiropas Savienības valstīm vajadzētu kopīgi atjaunot bruņojuma krājumus pēc Ukrainas atbalstīšanas un tās nedrīkst paļauties tikai uz ASV palīdzību, raksta aģentūra Reuters.
Eiropas Aizsardzības aģentūras direktors Jirži Šedivijs (Jiri Sedivy) sacīja: «Krievijas agresija Ukrainā izgaismo arī mūsu spēju vājās vietas.» Aģentūra veic pārrunas ar Eiropas ieroču ražotājiem par ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, kā arī mudina valstis apvienoties, lai iegādātos aprīkojumu un munīciju.
«Ir svarīgi, lai mēs kā Eiropas Savienība kļūtu par uzticamu drošības garantu mūsu iedzīvotājiem,»
Šedivijs sacīja, un aicināja Eiropas valstis nepaļauties tikai uz ASV.
«ASV ir neizbēgami iesaistītas arī Āzijas Klusā okeāna reģiona norisēs, līdz ar to ne vienmēr varēs piegādāt kristiski nepieciešamās lietās, piemēram, lidmašīnas, vadāmās raķetes vai pretgaisa aizsardzības sistēmas,» norādīja Šedivijs. Viņš ieteica ņemt vērā arī terorisma draudus un Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikas valstīs notiekošo.
Eiropas pieeja aizsardzībai ir sadrumstalota, valstis pārsvarā apgādā pašas sevi, rezultātā radot savstarpēji nesavietojama militārā aprīkojuma krājumus. Karš Ukrainā ir nostādījis Eiropu šīs paaudzes lielākā izaicinājuma priekšā, izceļot arī nesaskaņas jautājumā par attieksmi pret Maskavu.
Kopš Krievijas iebrukuma 24.februārī desmitiem tūkstoši cilvēku ir nogalināti, miljoniem pārvietoti vai devušies bēgļu gaitās, un pilsētas ir pārvērstas gruvešos. Eiropas aizsardzības izdevumi 2021.gadā pārsniedza 200 miljardus eiro, kas bija 6% kāpums attiecībā pret iepriekšējo gadu – lielākais, kopš reģions sāka palielināt militāro budžetu pēc Krimas aneksijas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2020.gada ziņojumu, bez ASV atbalsta Eiropai būtu grūti sevi pasargāt.
Lasiet arī: Lietuva paraksta 495 miljonu dolāru vērtu līgumu par HIMARS iegādi
