Tehnoloģiskās pārmaiņas pārveido darba tirgu, un pirmajos trīs 2026.gada gada mēnešos Lietuvā trīskāršojies atlaisto personu skaits, un kļuvis vairāk arī gadījumu, kad darbinieki atlaisti masveidā.
Apmēram trešdaļa no darbavietu samazinājuma notikusi metālapstrādes sektorā, un pieprasījums pēc darbiniekiem mazinājies arī informācijas tehnoloģiju sektorā, kur sarukusi nepieciešamība pēc zemākā līmeņa amatiem (tajā pašā laikā palielinājies pieprasījums pēc augsta līmeņa speciālistiem). Dažos uzņēmumos pārmaiņas redzamas arī birojos. “Danske Bank” klientu apkalpošanas centrā Viļņā visiem darbiniekiem pat nav sava darba galda, jo hibrīdformas darbs un restrukturizācija mainījusi darba vietas izskatu.
Banka nesen paziņojusi par plānu atteikties no 144 pozīcijām, tomēr dažiem darbiniekiem tiks piedāvāti citi darba uzdevumi. “Danske Bank” klientu apkalpošanas centra pārstāve Indre Sakalauskiene (Indrė Sakalauskienė) sacīja, ka mākslīgais intelekts jau maina pieprasījumu pēc kompetencēm, un tendence turpināsies. Viņa piebilda, ka izmaiņas ir daļa no restrukturizācijas, nevis tieši centieni samazināt darbinieku skaitu.
Nodarbinātības eksperti norādīja, ka darbinieku skaita samazinājums visskaidrāk vērojams rūpniecībā. Lietuvas Nodarbinātības dienesta direktora vietniece Giedre Sinkeviče (Giedrė Sinkevičė) piezīmēja, ka atlaišanas gadījumu skaits strauji pieaudzis metālapstrādes nozarē, un nodēvēja to par satraucošu signālu.
Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs (Vidmantas Janulevičius) brīdināja, ka, ja apstākļi neuzlabosies, zemas pievienotās vērtības rūpniecības nozares (piemēram, inženierija, kokapstrāde un metālapstrāde) nākamo pāris gadu laikā varētu pamest ap 30 000 strādnieku.
Viņš atsaucās uz pieaugošajām algām, kas apsteidz produktivitāti, sarūkošajiem eksporta tirgiem
un pieaugošo starptautisko konkurenci, jo īpaši no Āzijas valstu puses. Janulevičs sacīja, ka ASV “aizveras,” un investē pati savā rūpniecībā, atstājot Eiropas Savienību malā; Lietuva savukārt esot Vācijas piegādes ķēdē, bet vāciešiem pašiem neklājoties labi.
Amatpersonas norādīja, ka, par spīti atlaišanām, pieprasījums pēc prasmīgiem darbiniekiem, piemēram, inženieriem, saglabājas pietiekami augsts, kas izceļ darba tirgus nevienmērīgumu. Pieaugošās energoresursu cenas uzliek papildus slogu rūpniecībai, un jau likušas uzņēmējiem aicināt valdību domāt par atbalsta mehānismiem.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2898364/ai-or-deindustrialisation-layoffs-surge-in-lithuania
Lasiet arī: Satraucoša tendence Lietuvā: jaunieši nedz mācās, nedz strādā