Autore: Ilona Bērziņa/viedoklis
Eiropas Savienības aizliegums vest Baltkrievijas potaša minerālmēslus tranzītā caur Eiropu katru gadu sagādā agresorvalstij Krievijai vismaz pusmiljardu ASV dolāru lielus ienākumus. Kamēr Krievijā apmierināti skaita “potaša naudu”, trešās pasaules valstis, kurām liela daļa šo minerālmēslu kravu domāta, ir pakļautas arvien augošam bada riskam. Problēmas sagaida arī eiropiešus, jo importētā mēslojuma samazināšanās ievērojami palielinās pārtikas ražošanas izmaksas, ietekmējot arī pārtikas produktu cenas.
ASV atcēlusi sankcijas pret vairākiem Baltkrievijas uzņēmumiem – minerālmēslu ražotājiem. Neraugoties uz to tradicionālie tranzīta maršruti caur ES valstīm Baltkrievijas potašam ir slēgti vai ļoti apgrūtināti. Arī gadījumos, kad krava nav paredzēta Eiropas Savienības tirgum, tās tranzīts cauri Latvijai uz trešajām valstīm ir aizliegts. Mēslojuma sadārdzināšanās turpina palielināt bada risku Āfrikas, Dienvidāzijas un Latīņamerikas valstīs un tā pieejamība nabadzīgākiem zemniekiem ir ļoti stipri samazinājusies.
Konflikts Irānā problēmu saasina vēl vairāk
Mēslojuma problēma vēl vairāk samilzusi dēļ konflikta Irānā. Visvairāk tas sit pa slāpekļa minerālmēsliem – īpaši urīnvielu un amonjaku – jo Persijas līcis un Hormuza šaurums ir viens no galvenajiem šo produktu un to izejvielu tranzīta mezgliem. ANO Starptautiskais tirdzniecības centrs saka, ka apmēram trešdaļa pasaules urīnvielas parasti iet caur Hormuza šaurumu, un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija FAO (Food and Agriculture Organization) brīdina, ka šī koridora traucējumi uzreiz ceļ enerģijas un mēslojuma izmaksas.
Praksē tas nozīmē mazāku fizisko pieejamību, augstākas cenas un piegāžu kavēšanos. Saskaņā ar “Reuters” ziņoto Indijas urīnvielas importa piedāvājumu cenas dažu mēnešu laikā gandrīz dubultojās līdz apmēram 1000 ASV dolāriem par tonnu, un nozares amatpersonas brīdināja, ka tas sadārdzinās urīnvielu arī mazākiem pircējiem Āzijā un Āfrikā. Slāpekļa mēslojumi ir visjutīgākie, jo tie cieši saistīti ar dabasgāzi un Persijas līča eksportu; fosfora mēslojumiem problēma ir arī sadārdzināts sērs, kura cena pēc Hormuza traucējumiem Tuvajos Austrumos aprīlī pieauga par apmēram 35%. Vienlaikus ANO vēsta par vairāk nekā 90% tankkuģu plūsmas kritumu Hormuza maršrutā, kas rada ražas zudumu risku valstīs, kur sējas kalendārs ir ļoti saspringts.
Krievija no minerālmēsliem pelna simtiem miljonus
Baltkrievijā ražotie minerālmēsli šajā situācijā būtu labs risinājums, taču Eiropas Savienības noteikto sankciju dēļ tas praktiski nav iespējams. Taču šo labi domāto sankciju paradokss ir tas, ka tās ļauj Krievijai ik gadu no minerālmēslu tranzīta pelnīt aptuveni pusmiljardu ASV dolāru, ko agresorvalsts var ieguldīt karā pret Ukrainu. Ieskatam daži skaitļi.
Pērn Baltkrievija eksportēja aptuveni 12 miljonus tonnu minerālmēslu, izmantojot Krievijas dzelzceļu un ostas – Sanktpēterburgā, kā arī Melnās un Kaspijas jūras reģionā. Aptuveni 85% no šī apjoma tika transportēti caur Baltijas jūru.
Minimālā loģistikas cena Krievijā sasniedz apmēram 48 dolārus par tonnu. Tas nozīmē, ka tikai transportēšanas pakalpojumu vērtība sasniedz aptuveni 576 miljonus ASV dolāru gadā, no kuriem ostu pārkraušanas pakalpojumi vien var veidot vismaz 240 miljonus dolāru.
Miljoni pārvēršas bumbās un raķetēs
Lai arī sankciju mērķis ir mazināt agresorvalstu ekonomiskās iespējas un demonstrēt politisku solidaritāti ar Ukrainu, realitātē tās kalpo Krievijas spēcināšanai un no Baltkrievijas minerālmēslu eksporta iegūtais pusmiljards ASV dolāru pārvēršas bumbās un raķetēs, kas krīt uz Ukrainas pilsētām.
Vēsturiski minerālmēslu kravas apkalpotas Lietuvas un Latvijas ostās, tagad tās nonāk Ustjlugā vai citās Krievijas ostās. Jo globālā mērogā tās nekur nepazūd, vienkārši tiek novirzītas citur un pilda Krievijas kara kasi.
Lasiet arī: Sankciju ēnas puse: minerālmēslu trūkums apdraud pārtikas drošību pasaulē